Dienas Bizness: Privātīpašnieki kompensē kritumu valsts mežos

Ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoms valsts mežos sarūk, bet to ar nelielu uzviju kompensē pieaugums privātīpašnieku mežos, vēsta “Dienas Bizness”. Pērn privātmežos ciršanai izsniegtais koksnes apjoms ir par 0,77 milj. m3 lielāks, bet valsts mežos – par 0,67 milj. m3 mazāks nekā 2013.gadā, liecina Valsts meža dienesta dati. Jāatgādina, ka izsniegtie apliecinājumi koku ciršanai no 2011.gada ir derīgi trīs gadus, taču to darbības laikā ik gadu mežu īpašniekiem būs jāiesniedz atskaite par paveikto. Meža īpašnieks ciršanu var neveikt vispār, kaut arī apliecinājums ir saņemts, tādēļ ciršanas apliecinājumā minētais koksnes daudzums vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz tiek izcirsts. Līdzšinējo gadu pieredze liecina, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto. Lai arī Latvijā valsts un privātīpašnieku meži platības ziņā ir apmēram vienādi, valsts mežos ciršanai paredzētās koksnes apjoms ir mazāks nekā privātajiem.

“Svārsta princips vērojams arī ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apmēros,” situāciju analizē Latvijas meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs un meža īpašnieks Māris Liopa. Viņš sacīto pamato ar to, ka pirms vairākiem gadiem situācija bijusi pretēja. Proti, valsts mežos ciršanai tika izsniegts ievērojami vairāk nekā privātmežos. “Tā ir darbojusies kā savstarpēja kompensācijas sistēma, kas ļāvusi kokrūpniekiem sekmīgi konkurēt ar saviem izstrādājumiem tirgū,” uzsver M. Liopa. Nedaudz pārsteidzoši skan dažu privātmežu īpašnieku sacītais, ka ciršanas apjomi varētu būt mazāki. Proti, viņus īsti neapmierinot pašreizējais apaļkoksnes iepirkuma cenu līmenis. “Jā, cenu kritums ir noticis, turklāt ir lieli apaļkoksnes krājumi un atlikumi,” tā uz jautājumu par cenu lejupslīdi atbild M. Liopa. Viņš arī uzskata, ka februārī notiks cenu korekcija, taču šajā faktā neredzot neko dramatisku. Kokrūpniecības pusē ir labas perspektīvas, jo apaļkoksnes resursi ir nepieciešami, lai izpildītu ārvalstu pircēju pasūtījumus. Pieprasījumu pēc koksnes, it īpaši mazvērtīgās, stimulēsot Eiropas slāpes pēc zaļās enerģētikas. “Latvijā vēl ir vieta vairākām kokskaidu granulu ražotnēm, kuras tikai palielinās pieprasījumu, līdz ar to arī cenas pēc koksnes, kurai kādā brīdī nav īsti noieta,” prognozē M. Liopa.

 

Raksts: “Privātīpašnieki kompensē kritumu valsts mežos”, Māris Ķirsons, publ. 27.01.2015

Avots: Laikraksts “Dienas Bizness”, Nr. 17 (4877)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *