Kokrūpniecība notur Latvijas apstrādes rūpniecību 2013. gada līmenī

Jaunākie dati liecina, ka, neskatoties uz problēmām ārējos tirgos, apstrādes nozares izlaide pagājušajā gadā saglabājās 2013. gada līmenī. Apstrādes rūpniecību 2014. gadā pozitīvi ietekmēja kokrūpniecība, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas apjoms 2014. gada decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir pieaudzis par 1.4% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi – kritums ir par 2.8% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Kopumā 2014. gadā apstrādes rūpniecības izlaides apjoms gandrīz nav mainījies (-0.1%) salīdzinājumā ar 2013. gadu.

Aizvadītajā gadā tendences apstrādes rūpniecības apakšnozarēs bija ļoti dažādas, norāda Ekonomikas ministrija. Vienā no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm – kokapstrādē – ražošanas apjomi stabili pieauga. Neraugoties uz nedaudz lēnāku izaugsmi gada pēdējos mēnešos, kopumā 2014. gadā nozares izlaide palielinājās par 6,9% (2013. gadā – par 3%). Mēbeļu ražošanā produkcijas apjomi gada laikā pieauga vēl straujāk – par 9,4% (līdzīgi kā 2013. gadā). Šajās nozarēs palielinājās gan eksporta apjomi, gan produkcijas pieprasījums iekšējā tirgū. Kā norāda Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija, labas ziņas par apgrozījuma palielināšanos kokrūpniecības uzņēmumos 2014. gadā jau iepriekš izskanējušas no nozares asociāciju puses. Kokapstrādes veiksmīgais gads saistāms ar celtniecības attīstību galvenajos noieta tirgos. Piemēram, celtniecības PMI (Purchasing Managers’ Index) Lielbritānijā 2014. gadā turējies ļoti augstā līmenī, un mājokļu būvniekiem šis bijis labākais gads kopš 1997. gadā sākta PMI aptauja.

2015. gadā ģeopolitiskā nestabilitāte un vārgā eiro zonas ekonomikas atkopšanās turpinās kavēt apstrādes rūpniecības attīstību. No otras puses, naftas cenu krituma ietekmē samazināsies maksa par energoresursiem gan Latvijā, gan eiro zonā, kas pozitīvi ietekmēs gan patērētāju pirktspēju, gan ražotāju izmaksas. Šogad arī plānota “KVV Liepājas metalurgs” ražotnes darbības atsākšana, kas pozitīvi ietekmētu kopējo apstrādes rūpniecību. Tomēr kopumā 2015. gads apstrādes rūpniecībā būs sarežģīts. Arī “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka nav liela pamata šogad prognozēt būtisku izrāvienu apstrādes rūpniecībā: „Tomēr gribas cerēt uz labāku sniegumu. Protams, Krievijā būs ļoti dziļš pieprasījuma kritums, un ražotāju eksports uz šo kaimiņvalsti būtiski saruks. Tomēr ir sagaidāms spējāks pieprasījuma kāpums Eiropā, uz ko norāda arī neliels apstrādes rūpniecības iepirkumu menedžeru indeksa kāpums Zviedrijā un eirozonā, tajā skaitā Vācijā, pēdējos mēnešos.”

 

Raksts: “Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušajā gadā saglabājas 2013. gada līmenī”, Līva Zorgenfreija, publ. 03.02.2015

Avots: http://www.makroekonomika.lv/latvijas-apstrades-rupnieciba-pagajusaja-gada-saglabajas-2013-gada-limeni

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *