Koksnes būvmateriālu attīstība varētu iezīmēt jaunu debesskrāpju ēru

Būvniecībā izmantojamo koksnes materiālu attīstība drīzumā varētu iezīmēt jaunu, videi draudzīgu debesskrāpju ēru. Kraistčērča Jaunzēlandē pērn sagaidījusi savu pirmo daudzstāvu koka ēku, tādu plāno arī Vankūvera Kanādā, un viss liecina, ka drīzumā viņu piemēram varētu sekot Ķīna.

Arhitekts Maikls Grīns, kurš bāzējies Kanādas pilsētā Vankūverā, koka ēku augstumam ierobežojumus neredz. Paralēli Kanādas Britu Kolumbijas universitātes projektam uzbūvēt 16-18 stāvus augstu koka debesskrāpi Vankūveras Point Grey studentu pilsētiņā, viņš uzsācis darbu arī pie 30 stāvus augstas koka celtnes. Arhitekts demonstrē vienkāršu, bet pārliecinošu aprēķinu. Proti, viens kubikmetrs koksnes satur ieslēgtu vienu tonnu CO2. Tas nozīmē, ka 20 stāvus augstā koka ēkā ieslēgtas apmēram 3100 tonnas CO2. Ekvivalenta izmēra dzelzsbetona ēka celtniecības procesā turpretī rada 1200 tonnas CO2 emisiju. Tātad, izmantojot koku, CO2 bilance ir +4300 tonnu. Tikpat, cik uz gadu aizvācot no pilsētas ielām 900 automašīnu. Viens no labajiem piemēriem, kur attieksme pret koku ievērojami mainījusies, ir Kanādas Britu Kolumbijas province. Šobrīd būvniecības normas Kanādā kļūst pielaidīgākas arī citās provincēs. Piemēram, nesen Ontārio paaugstināts pieļaujamais stāvu skaits koka mājās – no četriem uz sešiem, gluži kā to 2009. gadā izdarīja Britu Kolumbija.

Tajā pašā laikā, iespējams, vislielākās iespējas koksnei šobrīd ir dotas Jaunzēlandē, kur 2010. Un 2011. gadā vienu no tās lielākajām un senākajām pilsētām Kraistčērču sagrāva postošas zemestrīces. Tagad,

pēc gandrīz četriem gadiem, sākti lielie atjaunošanas darbi, un koksnes konstrukcijas, pateicoties augstajai seismiskajai noturībai, tajos spēlē galveno lomu. Kā norādīts pilsētas galvenajā atjaunošanas plānā, jaunā Kraistčērča paredzēta kā «zaļāka un daudz pievilcīgāka» pilsēta ar zemu apbūvi, kas kopā izmaksās apmēram 24 miljardus eiro jeb 20% no valsts ikgadējā IKP. Pērnā gada sākumā Kraistčērčas

iedzīvotāji jau sagaidīja savu pirmo jaunuzcelto koka daudzstāvu ēku pilsētas centrālajā biznesa rajonā.

Starptautiskā būvniecības firma Arup šobrīd iegulda lielu darbu, lai izglītotu koksnes izmantošanā Ķīnas inženierus. Arī tāds megauzņēmums kā SOM, kura arhitekti piedalījušies One World Trade Center un Burj Khalifa būvniecībā, savos projektos aizvien vairāk sācis pievērsties koksnes izmantošanai, tostarp augstceltnēs. Ņemot vērā, ka SOM būvējis vairākus debesskrāpjus, pastāv liela ticamība, ka arī koka daudzstāvu apbūve Ķīnā pavisam drīz varētu uzņemt apgriezienus. «Spriežot pēc ātruma, kādā ķīnieši parasti adaptē jaunās tehnoloģijas, tas tiešām neprasīs ilgu laiku!» pārliecināts Arup direktors Tristrams Kerfre.

 

Raksts: “Koks tiecas augšup”, žurnāls Baltijas Koks (Nr. 1/2015)

Avots: http://www.theguardian.com/cities/2014/oct/03/-sp-wooden-skyscrapers-future-world-plyscrapers

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *