Dienas Bizness: Mežos nezāļu vietā audzēt graudus

Piektdaļu Latvijas mežu aizņem nevērtīgas lapkoku audzes, kuras jānocērt un jāaizvieto ar saimnieciski vērtīgām koku sugām. Tā ievērojami var palielināt meža zemju apsaimniekošanas ekonomisko efektivitāti, uzskata Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Meži Latvijā netiek ne iznīcināti, ne nesaudzīgi izcirsti, viņš ir pārliecināts. Taču tiem jākļūst ienesīgākiem, tāpēc būtu jāveicina meža atjaunošana tikai ar skujkokiem un bērziem. Latvija atrodas pasaules daļā, kur koku ciršana notiek visaktīvāk, līdzīga situācija ir arī citās valstīs Ziemeļeiropā un Baltijā. «Loģiski, ka šeit notiek intensīvākā mežsaimniecība, jo klimatiskie apstākļi meža augšanai ir ļoti labvēlīgi, turklāt koksnei ir laba kvalitāte,» paskaidro D. Dubrovskis. 49,5% mūsu valsts teritorijas klāj meži – kopumā aptuveni 3,2 milj. ha, koksnes apjoms jeb krāja ir 667 milj. m3. Saskaņā ar valsts mežzinātnes institūta Silava datiem, ikgadējais koksnes pieaugums visā Latvijā ir aptuveni 25 milj. m3 gadā, no kuriem a/s Latvijas valsts meži (LVM) apsaimniekotajos mežos – 12 milj. m3. Ik gadus valstī tiek iegūti aptuveni 12 milj. m3 koksnes, no tās 5 – 6 milj. m3 nāk no LVM apsaimniekotajiem mežiem.

68% no uzņēmuma LVM rīcībā esošajiem mežiem ir skuju koki, kurus nocērtot, visbiežāk vietā atkal tiek stādītas priedes un egles. «Kopumā Latvijas ārēs mežaudzes ir ļoti dažādas. Svarīgākais – ienākumi no hektāra produktīvajās audzēs ir pat reizes piecas augstāki nekā neproduktīvajās. Līdz ar to vēl ir daudz iespēju palielināt potenciālu,» uzskata D.Dubrovskis.

«Veicot aprēķinus, cik gadā iespējams nopelnīt no hektāra, audzējot mežu, noteikti secināms, ka ekonomiski vērtīgākas koptās mežaudzēs ir trīs koku sugas – priedes, egles un bērzi. Tikai katrs ceturtais zāģbaļķis, kas nonāk koksnes pirmapstrādes uzņēmumos, ir lapkoks. Savukārt meži biežāk tiek atjaunoti ar lapu, nevis skuju kokiem. Svarīgi arī privāto mežu īpašniekiem pievērst uzmanību, ar ko atjaunojam. Pašlaik pārstrādei ir pieprasīti galvenokārt skujkoki, un tas tā būs ilgtermiņā, jo skujkoku koksnes pielietojums ir plašāks nekā mīkstākajai lapkoku koksnei,» skaidro D.Dubrovskis. Šim viedoklim pievienojas Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss: «Ir jau jauki runāt, ka Latvijā varētu ražot ozolkoka mēbeles, bet mums jāstrādā ar tām sugām, kuras mūsu mežos aug. Tāpat ir jāpievērš uzmanība veidam, kā mežu atjaunojam».

Potenciāls, kas netiek pilnvērtīgi izmantots, ir arī enerģētiskās koksnes resursi, ko iegūst no ciršanas atliekām un koksnes daļām. Potenciālais iegūstamās enerģētiskās koksnes resursu apjoms, ko vēl iespējams izmantot, lēšams ap 9 milj.m3 gadā.

 

Raksts: “Mežos “nezāļu” vietā audzēt “graudus””, Raivis Bahšteins, publ. 24.02.2015

Avots: Laikraksts “Dienas Bizness”, Nr. 37 (4897)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *