Meža nozares eksports desmit gadu laikā dubultojies

Meža nozares eksports desmit gadu laikā
ir dubultojies, sasniedzot 2 miljardu eiro ienākumus. Perspektīvā šis apjoms var tikt pārspēts, sekmīgi sadarbojoties uzņēmējiem un valsts varai, raksta laikraksts Dienas Bizness.

2014. gadā meža nozares eksporta ienākumi pārsnieguši 2 miljardu eiro robežu. Globālā inflācija un augstākas pievienotās vērtības preces ir galvenie meža nozares stūrakmeņi eksporta pieaugumam par 160 milj. eiro pērn salīdzinājumā ar 2013. gadu. Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta apkopojums pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem liecina, ka pērn ir pieaudzis arī eksporta pārsvars pār importu. Proti, 2014. gadā tas sasniedzis rekordu – 1,33 mljrd. eiro, salīdzinājumam 2013. gadā – 1,27 mljrd. eiro, bet 2012. gadā 1,20 mljrd. eiro. Gandrīz vai visu koksnes izstrādājumu jomas ir spējušas palielināt eksporta ieņēmumus, kritums ir tikai dažu produktu segmentos.

Meža nozares eksporta ienākumu pieaugumus par 8,6% pērn salīdzinājumā ar 2013. gadu tiek vērtēts kā atzīstams rezultāts. «Augsts cenu līmenis noieta tirgos, dārgāki produkti,» tā uz lūgumu nosaukt pieauguma stūrakmeņus atbild Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš savu sacīto attiecina uz skujkoku zāģmateriāliem un bērza saplāksni. «2013. gada nogalē skujkoku zāģmateriāliem pieauga cenas, un tās palika šādā līmenī visu 2014. gadu, kas arī atspoguļojās šīs meža nozares lielākā eksporta ienākumu ģeneratora jaudā,» skaidro K. Klauss. Proti, kopumā pērn zāģmateriālu eksports pieaudzis tikai par 9,6%, savukārt ienākumi pieauguši par 15,5%. Par to, ka tiek eksportēts arvien vairāk dziļākas pārstrādes koksnes izstrādājumu, liecinot arī mēbeļu, profilēto zāģmateriālu un koka būvkonstrukciju eksporta ienākumu pieaugums. Savukārt par to, ka tiek investēts arvien dārgāku zāģētās produkcijas izstrādājumu ražošanā, liecina pērn Stora Enso Latvija izveidotais rūpnieciskais termokoksnes ražošanas iecirknis. Proti, ražotā termokoksne ir vidēji divas reizes dārgāka par parastajiem zāģmateriāliem, bet ēvelētas termokoksnes cena – pat aptuveni trīs reizes lielāka.

Pērn turpinājās iepriekš aizsāktie pārmaiņu procesi dedzināmās koksnes eksportā. Sarucis malkas eksporta apjoms par 32%, mizas un šķeldas – par 18%, taču pieaudzis kokskaidu granulu eksports par 18%. Vairākus aptaujātos uzņēmumus pārsteidza dati, kas rāda kritumu kokskaidu plātņu eksporta ienākumos. «Tas ir vairāku faktoru rezultāts. Pirmkārt, pērn ir mainījušās ražošanas proporcijas starp kokskaidu un OSB plātnēm. Otrkārt, bija samērā vājš mēbeļu ražotāju pieprasījums pēc laminētām kokskaidu plātnēm, kas samazināja gan šī produkta ražošanas apjomu, gan cenu. Treškārt, ietekmēja Krievijas rubļa vājums, kas samazināja ienākumus eiro,» skaidro K. Klauss.

Līdz ar koksnes izstrādājumu eksporta ienākumu pieaugumu palielinājies arī imports. Apaļkoksnes importa apjoms pieaudzis par 286 800 m3 jeb 29%, kas arī atspoguļojas naudas izteiksmes pieaugumā. Ievērojami vairāk – par 56,7% – apjoma ziņā pieaudzis malkas imports. «Šie dati tikai liecina, ka Latvija ir kļuvusi par nozīmīgu pārstrādātājvalsti,» norāda K. Klauss.

 

Raksts: “Desmit gadu laikā dubulto eksporta ienākumus”, Māris Ķirsons, publ. 26.02.2015

Avots: http://www.db.lv/razosana/mezsaimnieciba/desmit-gadu-laika-dubulto-eksporta-ienakumus-428252

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *