Konferencē Velsā apspriež granulu patēriņa attīstību Eiropas enerģētikas sektorā

25.-27.februārī Velsā, Augšaustrijā, norisinājās kurināmo koksnes granulu patēriņam enerģētikā veltīts starptautisks pasākums – granulu rūpniecības konference “European Pellet Conference 2015”, kas gadu no gada pulcē vairāk kā 600 nozares speciālistu. Šogad konferencē sevišķa uzmanība tika pievērsta jautājumiem attiecībā uz granulu izmantošanas attīstību Eiropas enerģētikas sektorā.

2014.gada nogale un 2015.gada sākums iezīmējās ar naftas un gāzes cenu kritumu, kā rezultātā pieprasījums pēc alternatīviem kurināmā veidiem samazinājies. Granulu apkures katlu un kamīnu pārdošanas apjomi būtiski sarukuši Vācijā. Savukārt no ASV importētās granulas, eiro kursam attiecībā pret ASV dolāru samazinoties, gada laikā sadārdzinājušās par vidēji 30 eiro/t.

Virknē Eiropas valstu kurināmām koksnes granulām paaugstinājies pievienotās vērtībās nodoklis, piemēram, Itālijā – no 10% līdz 20%. Zviedrijā mājsaimniecībās vērojama pāreja no kurināmām granulām uz siltumsūkņu izmantošanu. 2015. gadā naftas izcelsmes kurināmā cenai Zviedrijā vajadzēja paaugstināties par 100 eiro/m3, taču reāli šī cena augusi tikai par 30 eiro/m3. Visi šie apstākļi būtiski kavē pāreju uz alternatīvo energoresursu patēriņu. Daudzi eksperti gan ir pārliecināti, ka šīs tendences ir īslaicīgas un sabiedrības informēšana par granulu izmantošanas lietderību jāturpina.

Granulu eksportu uz Eiropas valstīm palielina Krievijas ražotāji. Taču ne visi patērētāji šobrīd priecīgi redzēt Krievijas produkciju savos tirgos. Virkne lielo Lielbritānijas enerģētikas koncernu paziņojuši, ka vairs nevēlas izmantot Krievijā ražoto kurināmo politisku apsvērumu dēļ. Sīkāk izskatot jautājumu gan atklājies, ka galvenais iemesls slēpjas nevis politikā, bet ekonomikā. Respektīvi, Lielbritānijas granulu noieta tirgus pieder amerikāņu kompānijām, kas gadu no gada palielina kurināmo koksnes granulu ražošanas jaudas 2 – 3 reizes. Otrajā vietā pēc saražotajiem apjomiem aiz Ziemeļamerikas seko Baltijas valstis, kur granulas tiek ražotas ne tikai malkas un kokapstrādes atliekām, bet arī no papīrmalkas.

Kopumā konferencē nonākts pie kopsaucēja, ka granulas ir laba alternatīva fosilajiem kurināmā veidiem pat laikā, kad naftas un gāzes cenas krīt. Savukārt attieksme pret Krieviju, tāpat kā pret šīs valsts speciālistiem Austrijā nav mainījusies un vairums eiropiešu joprojām turpina meklēt jaunus sadarbības partnerus Krievijā.

 

Raksts: “25-27 февраля в г. Вельс (Австрия) прошла Европейская пеллетная конференция”, ИАА “Инфобио”, publ. 28.02.2015

Avots: http://www.infobio.ru/news/3044.html

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *