Lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes slēptais potenciāls

Latvijas lauksaimniekiem ir ļoti labas izredzes – eksperti norāda uz lielāku peļņu no hektāra, kas pašlaik paliek uz lauka, vēsta laikraksts Dienas Bizness. Ja mežsaimniecības zemes vidējā platība Latvijā ir ap 40 ha, tad lauksaimniecības zemes vidējā platība ir piecas reizes mazāka, liecina apkopotā informācija pēc DB rīcībā esošajiem Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) apkopotajiem datiem.
Kā lauksaimniecībā, tā mežsaimniecībā pastāv zemes izmantošanas efektivitātes palielināšanas potenciāls – gan iesaistot lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražošanā neizmantotas platības, gan efektīvāk izmantojot jau ražojošās zemes platības, secināts ZM nozares apsekojumā. Prognozējams, ka zemes izmantošanas efektivitāte lielā mērā palielināsies tirgus spēku ietekmē, tomēr valsts institūcijas var veicināt šo procesu, īpaši zemākas kvalitātes zemes reģionos, kur tirgus stimulu ietekme nav tik izteikta kā labākas kvalitātes zemes reģionos, secina LLU pieaicinātie lauksaimniecības eksperti.

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze sarunā ar DB atzīmē, ka jānošķir divi lauksaimniecības zemes izmantošanas potenciāla kāpināšanas scenāriji – palielināt zemes izmantošanu pēc platības, apgūstot neapstrādātās un daļēji aizaugušās zemes, vai arī stiprināt izmantošanas efektivitāti jau esošajās platībās, modernizējot saimniecības. «Palielināt platības vietās, kur strādā lielās saimniecības, ir daudz vienkāršāk nekā panākt, lai daudzās nelielās saimniecības strādā ar lielākiem ienākumiem no viena hektāra,» uzskata A. Krauze.

Kopumā neefektīvi izmantotās lauksaimniecībā neizmantotās zemes platības 2013.gadā veidojušas ap 872,8 tūkst. ha, norāda eksperti. Krūmāji vien pēc 2013.gada datiem aizņem 108,2 tūkst. ha.

Meža kopējā platība 2012.gadā bija 3,232 milj. ha atbilstoši meža reproduktīvā materiāla aprēķiniem. Tā ir platība de facto, norāda eksperti. Savukārt de jure pēc Valsts zemes dienesta datiem, kas parāda reģistrēto zemes izmantošanas veidu, meža kopējā platība bija 2,999 milj. ha. No tā izriet, ka reģistros nepareizi uzskaitītā lauksaimniecības zeme, kas realitātē ir mežs, veido vismaz 310 tūkst. ha. Zeme, kas ir sākusi aizaugt vai ir aizaugusi, kopumā pēc fakta ir vismaz 367 tūkst. ha. Lauksaimniecības teritorijās pārstāvētāko koku sugu īpatsvars ir atšķirīgs no pārējo meža zemju valdošo koku sastāva. Šajās platībās biežāk aug baltalksnis un apse. Pētījuma ietvaros veikto aprēķinu rezultāti liecina par iespēju ievērojami paaugstināt mežsaimniecības zemes apsaimniekošanas ekonomisko potenciālu, atjaunojot mežu ar saimnieciski vērtīgākajām koku sugām tām piemērotos augšanas apstākļos. Lai gan kokrūpniecība galvenokārt orientēta uz skujkoku pārstrādi un 75% no kopējā pieprasījuma ir skujkoki, tomēr ar tiem tiek atjaunoti vien 41% no platības. Tāpat nepieciešama mērķtiecīga jaunaudžu kopšana, kas ‘pieklibo’ privātajos mežu īpašumos. Nekopto jaunaudžu platība sasniegusi 300 tūkst. ha.

Kā norādīts nozares apkopojumā, priedi visvairāk audzē lielajos īpašumos – virs 500 ha. Latvijā valsts un pašvaldību meža apsaimniekošanas efektivitāte ir augstāka, arī saimnieciskās darbības vidējie tīrie ienākumi no hektāra par 22% pārsniedz privātajos mežos gūstamos tīros ienākumus. Pēc LVMI Silava datiem, Latvijā uzkrājušās saimnieciski mazvērtīgas pieaugušo un pāraugušo apses un baltalkšņa audzes 81,16 milj. kubikmetru un 312,77 tūkst. ha kopplatībā, kas samazina meža vērtību.

Kā norāda DNB bankas Ražošanas uzņēmumu daļas vadītājs Jānis Gaibišelis: “Aptuveni 110 tūkstošus hektāru zemes Latvijā aizņem krūmāji. Lai gan visu šo platību par mežiem vai lauksaimniecības zemi nebūs iespējams pārvērst, sākotnēji ir nepieciešams izstrādāt konkrētu programmu neizmantotās zemes atgūšanai ražošanā. Turklāt šim procesam ir nepieciešami salīdzinoši lieli līdzekļi. Lai arī zināmu ieguldījumu sniedz Lauku atbalsta dienesta periodiski sniegtais atbalsta finansējums, tomēr jāuzsver, ka pašlaik būtiski ir izveidot valsts programmu, ieskaitot arī pastāvīgu un prognozējamu līdzfinansējumu neizmantoto zemju platību atgūšanai ražošanā.

 

Raksts: “Zemes slēptais potenciāls”, Raivis Bahšteins, publ. 19.03.2015

Avots: Laikraksts “Dienas Bizness”, Nr.54 (4914)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *