Apsver koksnes pelnu izmantošanas iespēju meža autoceļu būvniecībā

Latvijā aizvien aktuālāks kļūst jautājums par enerģijas ražošanas procesā radušos koksnes pelnu utilizēšanu. Pastāv diezgan daudz praktiskāku risinājumu pelnu izmantošanā. Divi no tiem saistīti arī ar mežsaimniecību, proti – pelni var kalpot par līdzekli meža augsnes bagātināšanai ar barības vielām, kā arī pastāv teorētiska iespēja tos izmantot meža autoceļu būvniecībā. Abus šos risinājumus sākuši apsvērt arī AS «Latvijas valsts meži» speciālisti, tāpēc ir pilnīgi iespējams, ka no meža produktiem iegūtie pelni kaut kad nākotnē turpat mežā arī atgriezīsies.

Ņemot vērā nepārtraukto koksnes kurināmā patēriņa pieaugumu, aktuālo Latvijā saražoto pelnu apjomu ir grūti aprēķināt. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) «Silava» speciālists Kristaps Makovskis, kurš aktīvi pētījis pelnu izmantošanas perspektīvas, par provizorisku atskaites punktu ņēmis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra 2012. gada pārskatu Gaiss-2, kurā norādīti visu Latvijas katlumāju un uzņēmumu patērētie koksnes resursi tonnās. Rezultātā viņa iegūtais skaitlis ir 33 200 tonnas pelnu. «Aprēķinos pieņēmu, ka šķeldās mitruma saturs ir 40% un dedzināšanas procesā no kopējā apjoma rodas 4% pelnu. Granulām attiecīgi 10% mitrums un 1% pelnu,» skaidro Kristaps Makovskis. Taču viņš pats atzīst, ka pēdējo trīs gadu laikā situācija noteikti ir mainījusies, jo klāt nākušas vairākas lieljaudas katlumājas, piemēram, Fortum Jelgava, Simone Alūksnē un Enefit Valkā. Savukārt virkne esošo palielinājušas jaudu. Līdz ar to šobrīd Latvijā saražoto pelnu apjoms noteikti ir lielāks.

Īpaši aktuāla pelnu problēma ir enerģētikas ziņā zaļajā Somijā, kur ik gadu kā apkures blakusprodukts rodas 500 miljoni kilogramu koksnes un kūdras pelnu. Lai gan to izmantošana, piemēram, par mēslojumu, palielinās, lielākā daļa joprojām tiek deponēta atkritumu poligonos. Daudzi to uzskata par vērtīga resursa izniekošanu. Jo somu zinātnieki ir pārliecināti, ka pelnus ļoti veiksmīgi iespējams izmantot mazas nozīmes ceļu būvniecībā. Tagad uz šādu iespēju sākuši raudzīties arī LVM speciālisti, kam meža autoceļu tīkla palielināšana ir viens no aktuālākajiem ikdienas uzdevumiem. «Par somu pētījumiem saistībā ar pelnu izmantošanu ceļu būvē sāku interesēties pirms vairāk nekā gada,» stāsta LVM Attīstības daļas programmas vadītājs Gusts Ašmanis. Līdzīgi pētījumi bijuši arī Zviedrijā, un ārvalstu speciālisti nonākuši pie secinājumiem, ka pelnu piejaukšana ceļu būvē izmantotajai grantij varētu būt labs veids, kā racionāli atrisināt industriālo šķeldu apkures atlikumu deponēšanas problēmu. Vēl vairāk – somu institūta Metla zinātnieki izvirzījuši hipotēzi, ka pie zināmiem nosacījumiem pelnu komponents nodrošina arī labāku ceļa nestspēju.

Ja turpmākos pētījumos izrādīsies, ka pelni tiešām spēj uzlabot arī ceļa nestspējas rādītājus – jo labāk! «Vispirms ir svarīgi daudzmaz precīzi saprast, kāds ir pašreizējais Latvijā saražoto pelnu apjoms,» skaidro Gusts Ašmanis. «Ja pēc rūpīgas iekšējā tirgus un ārvalstu pieredzes analīzes sapratīsim, ka potenciāls ir, varētu sekot pirmie laboratoriskie eksperimenti ceļa nestspējas novērtēšanai.»

 

Raksts: “Potenciāli risinājumi pelnu utilizācijā”, Pauls Beķeris, žurnāls “Baltijas Koks” (Februāris – Marts 2015)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *