Izstādē Minhenē pēta jaunākās dizaina tendences grīdas segumu tirgū

Starp Latvijas nacionālā stenda dalībniekiem Vācijas arhitektūras un būvmateriālu izstādē «BAU» šogad bija arī koka grīdas segumu ražotājs «Riga Parket». Uzņēmuma pārstāvji devās uz Minheni ne tikai demonstrēt savu produkciju, bet arī uzzināt jaunākās koka būvniecības tendences Eiropā.

Grīdas seguma niša, kurā ar savu produkciju startēja Riga Parket, izstādē BAU bija pārstāvēta ļoti plaši. «Ražotāju skaits tiešām bija liels, starp tiem arī virkne jaunu uzņēmumu no Rumānijas, Slovēnijas un, protams, arī no Āzijas,» stāsta Riga Parket valdes loceklis Aldis Balodis. Izstādē bijusi iespēja labi novērot ļoti straujo tendenču maiņu grīdas segumu tirgū. «Katru gadu ir kas jauns – kādreiz dominēja, piemēram, ozolkoka parkets, franču skuja un bezzaru materiāli. Šogad to jau gandrīz nevienam nevajag. Pieprasījums audzis pēc platajiem dēļiem, sākot no 25-40 cm, kas ir vecināti un zaraini,» stāsta uzņēmējs un atzīst – tieši straujo pārmaiņu dēļ arī šādas izstādes ir vērts apmeklēt. Tikai tā iespējams redzēt un izprast jaunākās dizaina tendences. Tiesa gan, mūždien mainīgais dizaina produktu segments Eiropā aizņem tikai kādus 10-20% no kopējā koka grīdas segumu tirgus. Pārējo veido skuju koku masīvkoka dēļi un standartizēts 120-200 mm plats un 14 mm biezs trīsslāņu parkets ar cieto lapu koku virskārtu.

Baltijas valstu koka grīdas segumu ražotājus noteikti var ierindot mazo uzņēmumu kategorijā, vismaz uz kopējā Eiropas fona, tāpēc tiem pietrūkst kapacitātes, lai konkurētu ar tādiem nozares milžiem kā Kährs, Boen vai to pašu poļu Barlinek. Šī iemesla dēļ daudzi Baltijas ražotāji galvenokārt darbojas vietējos tirgos. Arī būtiska daļa Riga Parket produkcijas paliek Latvijā. Tajā pašā laikā uzņēmums veiksmīgi sadarbojas arī ar Norvēģijas un Zviedrijas būvniecības uzņēmumiem un arhitektu birojiem. Lai nodrošinātu stabilu ražošanas apjomu, jābūt stabilām apaļkoku piegādēm, ko grīdas segumu segmentā nodrošināt ir visai grūts uzdevums. Ozola zāģbaļķus, līdzīgi kā citus kvalitatīvus izejmateriālus, Latvijā aizvien grūtāk iegādāties, tādēļ Riga Parket lielāko daļu ozolkoka iegūst Ukrainā. Tur uzņēmumam pieder pat sava kokzāģētava. Aldis Balodis atzīst, ka šobrīd arī Ukrainā aizvien izteiktāks kļūst resursu deficīts, tādēļ, visticamāk, nākotnē būs jāizvēlas viens no diviem ne pārāk iepriecinošiem scenārijiem – izejmateriāla meklēšana citos tirgos, kas esot ļoti sarežģīti, vai ražošanas pārorientēšana.

Šogad BAU izstāde no 19. līdz 24. janvārim bija izvērsta 17 Minhenes izstāžu centra hallēs. Vairāk nekā 180 000 m2 platībā interesenti varēja iepazīties ar produkciju, ko piedāvāja uzņēmumi no 40 valstīm. Konkurence par ekspozīciju platībām bija tik liela, ka izstādes organizatori bija pat spiesti veidot zināmu atlasi un vairāki simti gribētāju palika aiz svītras, neiekļūstot vairāk nekā 2000 BAU dalībnieku vidū. Lai izstādē būtu iespēja piedalīties pēc iespējas vairāk Latvijas uzņēmumiem, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra organizēja nacionālo stendu, kurā bez Riga Parket piedalījās vēl pieci uzņēmumi: guļbūvju ražotājs Dores, koka paneļu māju ražotāji Būvnieku Alianse un Silver Standart, būvķīmijas izstrādājumu ražotājs Tenachem un industriālo betona grīdu izgatavotājs Primekss. Šogad izstāde BAU sasniedza jaunu rekordu – to ieradās apskatīt 251,2 tūkstoši apmeklētāju, kas ir par 16 tūkstošiem vairāk nekā 2013. gadā.  Lielākais apmeklētāju pieaugums bija no Ķīnas un Dienvidkorejas, tāpat arī Saūda Arābijas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Tāpat viena no lielākajām vērtībām ir izstādē notiekošie semināri. Viena no aktuālākajām tēmām, līdzīgi kā daudzus pēdējos gadus, bija veidi un iespējas, kā palielināt atjaunojamo resursu plašāku izmantošanu būvniecībā.

 

Raksts: “Mazā ražotāja iespējas”, Aigars Roga, žurnāls “Baltijas Koks” (Februāris – Marts 2015)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *