Ekspertu diskusijā centās lauzt sabiedrības stereotipus

Aplūkojot Latvijas tautsaimniecības un eksporta attīstību, šodien ekspertu diskusijā Ventspils Augstskolā Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss, Latvijas Bankas (LB) padomnieks Andris Strazds, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis un citi eksperti nonāca pie secinājuma, ka Latvijā meža resursi ir pietiekami kvalitatīvi un apjomīgi, lai tos izmantotu par galveno eksporta dzinējspēku pašreizējā ģeopolitiskajā un ekonomiskajā situācijā. Diskusijā, atbildot uz klausītāju jautājumiem, tika secināts, ka sabiedrībā nereti valda nepamatoti stereotipi par Latvijas meža resursu pārmērīgu izmantošanu un izzušanu, kaut gan reālā situācija un statistika rāda citādu ainu.

Kā diskusijas pirmajā daļā atzīmēja Ventspils Domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks, meža nozare ir izteikti būtiska ne tikai Latvijas ekonomikai, bet arī Ventspilij. Ja pērn tā veidoja 14 procentus no kopējā valsts eksporta, tad arī Ventspils novērtē tās ieguldījumu, piemēram, nesen attīstībā ieguldīti 15 miljoni eiro, izbūvējot modernu granulu, zāģbaļķu un citu koksnes produktu pārkraušanas terminālu.

„Sabiedrībā nereti valda nepareizi stereotipi, ka mēs eksportējam tikai apaļkokus un uz ārzemēm lēti pārdodam Latvijas “zaļo zeltu”, bet patiesībā nepārstrādāts lietaskoks no Latvijas praktiski netiek izvests, un vietējo ražotāju starpā par šo resursu valda sīva konkurence. Mūsu ražotāju jaudas jau ir tik lielas, ka tie spēj ne tikai pārstrādāt vietējo koksni, bet aizvien biežāk zāģbaļķus importē no Zviedrijas, Norvēģijas, arī Krievijas un Baltkrievijas, lai Latvijā tie pārtaptu dēļos, mēbelēs, koka konstrukcijās un citos augstas pievienotās vērtības produktos, kuru galvenais noieta tirgus ir ārvalstīs. Mūsu ražotāji pakāpeniski audzē arī koksnes pārpalikumu – papīrmalkas – pārstrādes jaudas, aizvien vairāk ražojot kokskaidu plātnes, granulas un citus produktus, tomēr pagaidām visu papīrmalkas apjomu uz vietas nespējam pārstrādāt, tāpēc šis sortiments gana lielos apjomos tiek eksportēts, ko mēs labi varam redzēt ostās.

Kokrūpniecības izaugsmi ļoti labi raksturo fakts, ka laika posmā no 2000. Līdz 2014.gadam koksnes produkcijas eksporta vērtība pie vienādiem ciršanas apjomiem ir pieaugusi trīs reizes,” skaidro LKF izpilddirektors Kristaps Klauss. Arī LB padomnieks Andris Strazds atzīmēja kokrūpniecības nozares nopelnus Latvijas pozitīvajā eksporta izaugsmē – jau kopš 2010.gada varam novērot Latvijas tirgus daļas stabilu pieaugumu kopējā pasaules eksporta apjomā. Pagājušajā gadā apsteigta ne vien Igaunija un Lietuva, bet arī Čehija, Slovākija un daudzas citas lielākas Eiropas valstis.

 

Raksts: “Ekspertu diskusijā centās lauzt sabiedrības stereotipus”, Ventspils Augstskola, publ. 09.04.2015

Avots: http://venta.lv/2015/04/09/ekspertu-diskusija-centas-lauzt-sabiedribas-stereotipus/

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *