Rīgā virza jaunu siltumenerģijas ražošanas projektu

Latvijā lielākās šķeldas katlumājas būvniecībai pērnā gada nogalē dibinātais a/s Rīgas siltums un SIA Enerģijas Risinājumi uzņēmums SIA Rīgas BioEnerģija aktīvi meklē labāko un ātrāk realizējamo risinājumu projekta īstenošanai, kā arī lūkojas pēc zemes, uz kuras tā varētu tapt. Šobrīd projekts ir izpētes procesā, sarunā ar DB apliecina uzņēmuma valdes loceklis Guntis Skroderis. Reāla darbība varētu sākties šā gada beigās.

Jaunā katlumāja, kuras jauda šobrīd plānota līdz 100 MW, atradīsies Daugavas labajā krastā, un investīcijas tās izveidē lēšamas ap 45 milj. eiro. Pagaidām konkrēta vieta vēl neesot izvēlēta, G. Skrodelis arī neatklāj, uz kuru pusi uzņēmums skatās, jo tas var ietekmēt nekustamā īpašuma cenu. Tāpat vēl tiek vērtēts, vai īpašumu labāk pirkt vai nomāt.

Rīgas enerģētikas aģentūra (REA), kas vada un koordinē siltumapgādes, energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jautājumus Rīgas administratīvajā teritorijā, neredz iemesla Daugavas labajā krastā būvēt jaunu šķeldas staciju – jau šobrīd vērojams siltumenerģijas jaudu pārpalikums, turklāt jauna liela objekta būvniecība palielinās gaisa piesārņojumu, ar ko jau šobrīd galvaspilsētas centrā ir problēmas. Aģentūra atsaucās uz vairākiem politikas dokumentiem, piemēram, Rīgas pilsētas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam, Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu viedai pilsētai 2014. – 2020. gadam, Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2011. līdz 2015. gadam, kuros nav paredzēta jaunu lielu piesārņojuma avotu būvniecība. Tajā arī norāda – biomasas sadedzināšana ir saistīta gan ar slāpekļa dioksīda, gan mikroputekļu PM10 emisijām, bet Latvija jau ir brīdināta par gaisa piesārņojuma normatīvu pastāvīgu pārsniegšanu Rīgā. ES pret Latviju ir ierosinājusi pārkāpumu procedūru, un Latvijai draud tiesvedība ar lielām soda sankcijām un prasību par stāvokļa normalizēšanu.

Jautājums par jaunas biokurināmā stacijas būvniecību skatīts arī Rīgas pilsētas energoapgādes ekspertu konsultatīvās padomes sēdē, kas lēma neatbalstīt projekta īstenošanu. Šāds lēmums tiek skaidrots ar vairākiem iemesliem – projekta īstenošanai nepieciešamo lielo investīciju atmaksāšanās vismaz 50% apmērā kā valsts un pašvaldības daļa gulsies uz Rīgas iedzīvotājiem; lai saražotu nepieciešamo siltumu katlumājā būs nepieciešams par 30 līdz 40% vairāk kurināmā, nekā šobrīd, turklāt sagaidāms elektroenerģijas cenas kāpums.

Biokurināmā aktīvu izmantošanu enerģijas ražošanā pozitīvi vērtē Latvijas Bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Edgars Vīgants, vienlaikus uzsverot, ka šis tomēr nav pats labākais piemērs, kā to vajadzētu darīt. Efektīvāk būtu būvēt koģenerācijas staciju, paralēli siltumenerģijai ražojot arī elektroenerģiju, kas ļautu no šī dabas resursa iegūt lielāku pievienoto vērtību. Lai gan tik liels biokurināmā katlumājas projekts Latvijā līdz šim nav īstenots, pēc E.Vīganta teiktā, nav pamata bažām, ka varētu pietrūkt kurināmā.

 

Raksts: “Virza jaunu siltumenerģijas ražošanas projektu”, Lāsma Vaivare, publ. 14.04.2015

Avots: http://www.db.lv/razosana/energetika/virza-jaunu-siltumenergijas-razosanas-projektu-430745

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *