Kokrūpniecības nozare turpina uzlabot apgrozījuma un eksporta rādītājus

Kokrūpniecības nozare pēdējos piecos gados nebeidz priecēt statistikas skaitļu cienītājus, uzlabojot gan apgrozījuma, gan eksporta rādītājus. Tā ir izaugsme, ko nodrošina pieejamie dabas resursi un sakārtota nozares vide. Eksporta apjoms 2014. gadā ir pārsniedzis divu miljardu eiro atzīmi, kas ir kārtējais rekords nozarē, liecina Zemkopības ministrijas apkopotā informācija. “Latvijas kokrūpnieki ir atraduši jaunus tirgus gan Āzijas, gan Eiropas virzienā, kā arī tradicionāli turpina sadarboties ar Anglijas partneriem. Pērn kok­apstrādes nozarē nav bijuši īpaši maksātnespējas gadījumi, un attiecīgi arī apdrošinātāju piešķirtie kredītreitingi ir vērtējami kā labi. Līdz ar to darījumu risku apdrošināšanas cenas meža nozarē pašlaik ir vienas no zemākajām,” vērtē “Marsh Latvia” kredītrisku konsultante Sandra Smiltniece.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka nozarē pēdējos gados stabili pieaug arī darbinieku atalgojums, 2014. gadā tas pieaudzis vidēji par 5 – 10%. Tā mežsaimniecībā un mežizstrādē nodarbināto bruto alga pagājušā gada decembrī bija 810 eiro, kokapstrādē – 
767 eiro, mēbeļu ražošanā – 564 eiro. Cenu pieaugums vērojams arī vairākām nozares izejmateriālu grupām. Piemēram, 2014. gada otrajā pusgadā, salīdzinot ar 2014. gada pirmo pusgadu, A kategorijas bērza finierkluču cena palielinājusies par 13% jeb 11,7 eiro/m3 bez PVN, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati par apaļo kokmateriālu vidējām iepirkuma cenām. Ievērojamais finierkluču iepirkuma cenas kāpums skaidrojams ar pieprasījuma pieaugumu pēc šī kokmateriāla bērza saplākšņa zāģmateriālu un mēbeļu ražošanā.

Viena no tendencēm, kas turpinās no iepriekšējā gada – uzņēmumi plāno savu ražošanu “zaļāk”. Un arī šis faktors ietekmē uzņēmumu izmaksas. “Strauji attīstās nozarē pielietojamā ķīmija, kas ļauj pielāgot, piemēram, līmēšanas tehniku mazāk kaitīgu videi. Tomēr cenas zaļajām tehnoloģijām vēl aizvien ir augstas, un tas ir izaicinājums uzņēmumiem saglabāt konkurētspēju – gan lai produkti būtu “zaļi”, gan pieejami patērētājam. Kok­rūpniecības kompānijas vēl aizvien ir atkarīgas no vairāku izejvielu importa, lai saražotu gala produktu pārdošanai,” atzīmē
S. Smiltniece.

Ņemot vērā to, ka ciršanas apjoms Latvijas mežos saglabāsies līdzšinējā līmenī jeb aptuveni 11 – 12 miljoni kubikmetru koksnes gadā, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss teic, ka no Latvijas tautsaimniecības skatu punkta tas nozīmē, ka Latvijā nav nepieciešams būvēt jaunas skujkoku zāģētavas, bet maksimāla uzmanība jāvelta esošo zāģētavu produktivitātes celšanai, vairojot gatavās produkcijas vērtību. Šāda tendence ir vērojama jau vairākus gadus, un tās ietekmē aizvien lielākas investīcijas jau šobrīd tiek veiktas koksnes produktu tālākā apstrādē. Liels potenciāls ir jauniem projektiem, kas ir orientēti uz galotņu, malkas kvalitātes koksnes un cita veida sīkkoksnes, īpaši lapu koku, pārstrādi.

 

Raksts: “Kokrūpniekiem kārtējais rekords”, Dace Skreija, Indra Lazdiņa, Lursoft, publ. 20.04.2015

Avots: http://www.la.lv/kokrupniekiem-kartejais-rekords/

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *