Saprātīgi apsaimniekojot mežu, var gūt lielāku peļņu

Maijā apstiprināšanai valdībā Zemkopības ministrija plāno iesniegt “Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020.”, kas noteiks Latvijas tautsaimniecības vilcējspēka – meža nozares – turpmāko attīstību. Plānots, ka 2030. gadā meža platības aizņems vēl vairāk – 55% no Latvijas teritorijas (pašlaik – ap 52%). Katru gadu Latvijas mežos izcērt aptuveni 11 līdz 12 miljonus kubikmetru koksnes, bet pieaugums ir 25 miljoni. Tā kā daļa koksnes dabiski atmirst, nocērt 60 – 70% no reālā pieauguma. Pēc meža zinātnieku rēķiniem, ikgadējie ienākumi no meža hektāra atkarībā no koku sugas, augšanas apstākļiem un prasmes ir no 20 līdz 200 eiro gadā. Akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” stādaudzētavas līdz aprīļa vidum jau realizējušas 12 miljonus koku stādu, kas iedēstīti gan valsts, gan privātajos mežos.

Saprātīgi apsaimniekojot mežu, var gūt lielāku peļņu. Diemžēl atšķiras izpratne, kā to panākt. Zemkopības ministrijas pārstāvji (ZM) sola, ka visiem nozares dalībniekiem, pat ja esi vidēja uzņēmuma īpašnieks laukos, kļūs skaidrs, kas, kā un kāpēc meža nozarē tiek darīts. “Ja nozarē nav sava politikas plānošanas dokumenta, tad šo nozari cenšas regulēt ar citu nozaru politikas plānošanas dokumentiem, kas ne vienmēr ir pašas nozares interesēs,” pamatnostādņu nozīmi uzsver Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Mežu īpašniekus vairāk uztrauc, kā tieši pamatnostādnes tiks īstenotas dzīvē. Piemēram, pamatnostādnes paredz, ka vismaz 200 000 ha tiks apsaimniekoti caur meža īpašnieku kooperatīviem. Tam būtu nepieciešams komplekss redzējums, sasaiste ar ES Lauku attīstības programmā paredzētajiem atbalsta pasākumiem, jaunaudžu kopšanu, meliorācijas sistēmas rekonstrukciju utt., pauž A. Muižnieks. Tajā iekļauti arī konkrēti darbi. Tā meža ugunsdzēsībā viens no uzdevumiem ir izveidot attālinātās novērošanas sistēmas. Lai nesēdētu cilvēks tornī, bet būtu specializētas kameras, kas identificē iespējamos riskus, infrasarkanos starojumus utt. Dokumentā iekļauta jauna lieta par medību saimniecībām, proti, panākt, ka medījamo dzīvnieku radīto postījumu apjoms nepalielinās. Ar sociālo lomu nosacīti saistīta arī sadaļa par godīgas konkurences veicināšanu meža nozarē. Piemēram, ieviest reverso pievienotās vērtības nodokli (PVN) koksnes blakusproduktiem, tādējādi izslēdzot krāpšanos. Tāpat arī aktuāls ir jautājums par valsts pasūtījumiem, piemēram, vai tiek prasīts, ka pakalpojumu sniedzējs uzrāda saprātīgas darba algas, nevis dempingo, graujot godīgu konkurenci.

“Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020.” paredz divu veidu attīstības scenārijus: pesimistisko, kas notiek ar nozari, ja nekas netiek darīts un lietas virzās pašas no sevis, un optimistisko – ja izdodas realizēt visu, kas ieplānots.

 

Raksts: “Uz ilglaicīgu labumu”, Indra Lazdiņa, Dace Skreija, Lursoft, publ. 20.04.2015

Avots: Laikraksts “Latvijas Avīze”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *