Granulu tirgu šūpo laikapstākļi un globālā enerģētikas politika

Siltā ziema mazinājusi pieprasījumu pēc kurināmajām granulām vietējā tirgū, savukārt Amerikas granulu ražotāju ekspansija Eiropā negatīvi ietekmē vietējo ražotāju konkurētspēju industriālo granulu segmentā. Arvien vairāk gan visā pasaulē, gan lokāli saasinās izejmateriālu pieejamības problēma, kā arī pieaug biokurināmā lobiju nozīme politikas veidotāju aprindās. Tomēr sarežģītie tirgus apstākļi kopumā nav mazinājuši ne ražošanas, ne eksporta apjomu Latvijas granulu rūpnīcās, kas lielākoties strādā ar pilnu jaudu. Pēdējo gadu laikā granulu ražošana Latvijā ir ievērojami augusi, kopumā sasniedzot aptuveni 1,3 miljonus tonnu un iekļūstot Eiropas ražotāju pirmajā piecniekā. Lielākā daļa Latvijas granulu tiek pārdota Centrāleiropā un Skandināvijā.

Gan 2013./2014.gada ziema, gan šī bija pārāk silta, lai kurināmā cena turētos augsta un būtu liels pieprasījums, uzsver DB aptaujātie uzņēmēji. Pērn laika apstākļu faktoru papildināja arī naftas cenu kritums, kas tiešā veidā ietekmē arī citu kurināmā veidu cenu, norāda SIA Kurzemes granulas valdes priekšsēdētājs Viesturs Grīnbergs. Tradicionāli granulu cenas ir ievērojami zemākas nekā fosilajiem energonesējiem, taču šogad situācija krasi mainījusies. Piemēram, Vācijā iepriekš šī cenu starpība bija ap 30%, bet tagad granulu priekšrocības sarukušas līdz 2,7%. Šā gada janvārī Vācijā granulu cena bija par 10% zemāka nekā pirms gada. Austrijā granulu cena šā gada martā bija 24,71 eirocents par kilogramu, kas ir par 5,3% zemāka nekā pirms gada un par 0,7% zemāka nekā februārī, liecina nozares izdevumu dati. Kā negatīvu faktoru silto ziemu piemin arī SBE Latvia valdes loceklis Ulfs Šolanders, sakot, ka diez vai kāds nozarē gribētu šādas ziemas arī turpmāk. Savukārt tirgus līdera Latgran valdes loceklis Mārtiņš Zvejnieks lēš, ka siltajām ziemām ir arī pozitīvs aspekts. Viņš uzsver, ka 2014. gads nozarei bijis veiksmīgs gan no ražošanas, gan resursu pieejamības viedokļa. Resursu pieejamībā būtiska loma bijusi tieši siltajai ziemai un papīrmalkas, kā arī celulozes un šķeldas pieprasījuma kritumam. Arī U. Šolanders piekrīt, ka pasaulē samazinās pieprasījums pēc papīra, viņaprāt, tas saistāms ar elektronisko mediju attīstību. «Siltā ziema gan nelabvēlīgi ietekmēja granulu realizāciju, taču to vairāk izjuta ražotāji, kas specializējušies mājsaimniecības granulu ražošanā,» apgalvo M. Zvejnieks.

SIA New Fuels valdes loceklis Matīss Paegle prognozē, ka tuvākajos trīs gados Eiropā būs liela industriālo un mājsaimniecības granulu pārprodukcija. «Tie, kam nav noslēgti ilgtermiņa pārdošanas līgumi, visticamāk, būs spiesti pārdot savu produkciju par neadekvāti zemām cenām, iespējams, pat ar zaudējumiem,» vērtē New Fuels vadītājs. Savukārt V.Grīnbergs zina teikt, ka ilgtermiņa līgumus par liela apjoma industriālo granulu piegādi spēj noslēgt lielākoties tikai ASV ražotāji, jo viņiem politiski ir dota ilgtermiņa pieeja meža resursiem.

 

 

Raksts: “Granulu tirgu šūpo globalizācija”, Vēsma Lēvalde, Kristīne Stepiņa, publ. 23.04.2015

Avots: http://www.db.lv/razosana/granulu-tirgu-supo-globalizacija-431300

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *