Meža nozares sekmīgai attīstībai vajadzīga politiķu izpratne un konkrēti lēmumi

Meža nozares sekmīgai attīstībai ir vajadzīga politiķu izpratne un arī konkrēti lēmumi, kas radītu ieguvumus gan biznesam, gan arī valsts budžetam. Tādu nākotnes vīziju Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē iezīmēja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš aicināja parlamentāriešus ieviest reverso PVN maksāšanas kārtību koksnes blakusproduktiem – šķeldai, zariem, skaidām. «Ieguvums no šāda soļa būtu ne tikai godīgāka konkurence, zūd arī PVN izkrāpšanas iespējas, samazinās aplokšņu algu avoti un budžeta ienākumu kāpums aptuveni par 5 milj. eiro,» uzsvēra K. Klauss. Reversā PVN maksāšanas kārtība (valsts makā PVN maksā nevis pārdevējs, bet gan pircējs) darījumos ar kokmateriāliem ir sevi pierādījusi kopš 2000. gada, taču šo kokmateriālu klāstā nav iekļauti koksnes blakusprodukti. «Tikko sazinājos ar Finanšu ministriju, kura šo reversā PVN piemērošanu darījumiem ar kokmateriāliem uz nākamo periodu un arī šķeldai un zariem jau saskaņo ar Eiropas Komisiju,» piezīmēja Saeimas deputāts Dzintars Zaķis. Viņaprāt, saņemot pozitīvu Eiropas Komisijas atbildi, šo jautājumu var atrisināt ar grozījumiem PVN likumā pat steidzamības kārtībā. Savukārt K. Klauss atgādināja, ka viss ir un būs Saeimas deputātu ziņā.

Nozare arī aicināja parlamentāriešus sākt diskusiju par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma normu attiecībā uz to, kuras pašvaldības ieņēmumos ieskaita nodokli no darījumiem ar mežu. «Daudzi mežu īpašnieki nedzīvo ne sava meža tuvumā, ne arī tajā pašvaldībā, kurā ir šis īpašums, taču darījumos ar mežu iekasētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis nonāk tās pašvaldības makā, kurā dzīvo šī meža īpašnieks, nevis tajā, kurā reāli atrodas mežs un notiek mežizstrāde,» stāsta K. Klauss. Mainot šo iedzīvotāju ienākuma nodokļa plūsmu, reālu labumu no šādām darbībām izjustu tieši tā pašvaldība, kurā ir šis īpašums. Izskanēja arī viedoklis, ka šādas izmaiņas varētu sekmēt pašvaldību ieinteresētību mežsaimnieciskajā darbībā, nevis otrādi, jo daudziem cilvēkiem nebūt nepatīk izcirtumi, turklāt izcirstās apaļkoksnes transportēšana atstāj ietekmi uz apkaimes ceļu infrastruktūru.

Nozares uzņēmēju organizācijas aicināja paredzēt papildu finansējumu Valsts meža dienestam datu bāzu uzturēšanai, mežu ugunsapsardzības nodrošināšanai un adekvātām darba algām, jo Valsts meža dienests ir servisa struktūra, kura ne tikai nodrošina Meža likuma normatīvo prasību uzraudzību, bet arī ugunsapsardzību mežos.

 

Raksts: “Nozare valstij var sniegt vairāk”, Māris Ķirsons, publ. 23.04.2015

Avots: http://www.db.lv/razosana/mezsaimnieciba/nozare-valstij-var-sniegt-vairak-431303

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *