Piecgades plāns jaunu apvāršņu sasniegšanā meža nozarē

Meža nozarei gatavo stratēģisko attīstības plānu nākamajiem gadiem; joprojām ir vieta papīrmalkas un mazvērtīgās pārstrādes, kā arī dziļākas pārstrādes rūpnīcām. To paredz “Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu projekts 2014. līdz 2020. gadam”. Šo meža nozares stratēģiskās attīstības dokumentu paredzēts apstiprināt Ministru kabinetā – tas noteiks šīs Latvijas tautsaimniecības turpmāko virzību. Tiek prognozēts, ka šis projekts tiks izsludināts jau tuvākajā valsts sekretāru sanāksmē.

“Šis ir svarīgākais dokuments nozarei ne tikai tādēļ, ka norāda uz nozares tālāko virzību, valsts īstenoto politiku, bet arī ir primārais, lai tiktu izstrādāta un ar valdības rīkojumu akceptēta ciršanas tāme valsts mežos 2016. līdz 2020. gadam,” tā par šī projekta nozīmību laikrakstam “Dienas Bizness” stāsta “Latvijas Kokrūpniecības federācijas” izpilddirektors Kristaps Klauss. “Ja “Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu projekts 2014. līdz 2020. gadam” kādu iemeslu dēļ netiek pieņemts, tad kokapstrāde tiek pakļauta milzīgam riskam, jo sliktākajā scenārijā nav valdības apstiprinātas ciršanas tāmes a/s Latvijas valsts meži, kas dod aptuveni pusi no Latvijā iegūtās apaļkoksnes, bet pārstrādātāji nonāk apaļkoksnes badā,” tā uz jautājumu par šī dokumenta ‘iesprūšanas un nepieņemšanas’ ietekmi atbild K. Klauss.

Projektā ir identificētas galvenās problēmas, kuras bremzē mērķu sasniegšanu. “Vairākas problēmas ir tās pašas, kuras bijušas jau iepriekš, un diemžēl neesam spējuši tās atrisināt, tomēr ir arī tādas, kuru agrāk nebija,” tā Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols. Viņš nenoliedz, ka lielie nozares uzņēmumi ir investējuši modernizācijā, kas ļāvusi kāpināt darba ražīgumu un efektivitāti un maksāt adekvātas algas strādājošajiem, tomēr prognozējamais algu pieaugums Latvijā kontekstā ar produktivitāti varot sāpīgi skart tieši nozares mazos un arī daļu vidējo uzņēmumu.

Lai arī kopš deviņdesmito gadu sākuma tiek runāts par papīrmalkas pārstrādi Latvijā un pat izveidota OSB plātņu rūpnīca, kas patērē ievērojamu Latvijā iegūstamās skujkoku papīrmalkas apjomu, joprojām daļa (2014.g. – 1,8 milj.m3) ik gadu tiek eksportēta. “Mežu īpašniekiem ir svarīgi, lai tiktu atrisināts jautājums par to, kur likt papīrmalku, lai Skandināvijas celulozes rūpnīcu īpašnieki vienkārši nespēlētos ar cenām,” uzsver Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Šī ideja labvēlīga notikumu attīstības scenārija rezultātā varētu arī materializēties, piemēram, Vidzemē. “Ir vietas, kur ir attiecīga infrastruktūra, mežu resursi, bet pietrūkst investora,” tā uz jautājumu, kā tad īsti trūkst šāda projekta realizācijai, atbild A. Ozols.

 

Raksts: “Piecgades plāns jaunu apvāršņu sasniegšanā”, Māris Ķirsons, publ. 28.04.2015

Avots: Laikraksts “Dienas Bizness”, Nr. 80 (4940)

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *