Saplākšņa imports ES valstīs 2014.gadā – augstākais kopš finanšu krīzes

2014.gadā Eiropas Savienības valstīs tika importēti kopumā 3,7 miljoni kubikmetru saplākšņa, kas ir par 12% vairāk nekā 2013.gadā un lielākais apjoms kopš globālās finanšu krīzes. Procentuāli analogā apjomā – par 12% – gada laikā pieaugusi arī šīs produkcijas importa kopvērtība, sasniedzot 1,35 miljardus eiro. Kopējā importa apjoma pieaugumu Eiropā veicinājusi patēriņa uzlabošanās vairākos tirgos, jo sevišķi Lielbritānijā. Vēl viens būtisks faktors – lielāks bērza saplākšņu piedāvājums no Krievijas kombinācijā ar rubļa vērtības strauju kritumu attiecībā pret ārvalstu valūtām, kas paaugstinājis Krievijas ražotāju konkurētspēju.

No ārējiem tirgiem ES valstīs pērn visvairāk importēti cieto lapu koku saplākšņi – 2,4 miljoni kubikmetru 986 miljonu eiro kopvērtībā, kas ir attiecīgi par 11% un 13% vairāk nekā 2013.gadā. Lai arī no Ķīnas lapu koku saplākšņa imports palielinājies par 14% līdz 1,07 miljoniem kubikmetru, šī tirgus īpatsvara pieaugums gada laikā bija nenozīmīgs – no 43% līdz 44%. Tikmēr no tropu reģiona valstīm, līdz ar importa samazināšanos no Malaizijas par 15%, kopējā ievestā lapu koku saplākšņu apjoma īpatsvars ES valstīs samazinājās no 14% 2013.gadā līdz 12% 2014.gadā.

No Ķīnas importu sekmēja galvenokārt lielāks pieprasījums pēc saplākšņa ar dažādu sugu koksnes finierējumu (lielākoties eikalipta un apses koksnes virskārtu). Ievērojami vairāk lapu koku saplākšņa 2014.gadā no Ķīnas tika ievests Lielbritānijā, Beļģijā, Polijā, Nīderlandē, Bulgārijā un Rumānijā.

Pēc importa apjomu samazinājuma vairāku gadu garumā, pērn visos vadošajos ES tirgos – Beļģijā, Lielbritānijā, Vācijā, Nīderlandē un Itālijā -, pieauga saplākšņa imports no Indonēzijas. Jāatzīmē, ka Lielbritānijā, kas tradicionāli zināma kā tirgus, kur pircēji nevēlas maksāt vairāk par augstākas kvalitātes produkciju, pērn pieprasījums pēc Indonēzijā ražotā saplākšņa, neraugoties uz tā dārdzību salīdzinājumā ar Ķīnas ražojumu, palielinājās par 60%, kas skaidrojams ar lielāku aktivitāti būvniecības nozarē.

No Krievijas lapu koku saplākšņa imports ES palielinājās par 10% līdz 785 000 kubikmetru, kas kopējā importa struktūrā veidojis 33%. Bērza saplākšņa imports no Krievijas visvairāk audzis Vācijā, un salīdzinoši mazākā apjomā – Latvijā, Itālijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Polijā, Nīderlandē un Čehijā. Dramatiskā Krievijas bērza saplākšņa cenu krituma rezultātā vietējie ražotāji, pircēju noturēšanai, arī bija spiesti pazemināt pārdošanas cenas. Nolūkā apturēt produkcijas plūsmu Eiropas tirgū par zemām cenām, Krievijas un Eiropas saplākšņa ražotāji šobrīd strādā pie jaunu realizācijas kanālu izveides citos pasaules reģionos, jo sevišķi ASV, Dienvidkorejā, Ēģiptē un Turcijā.

Skujkoku saplākšņa imports ES valstīs 2014.gadā palielinājās par 13% līdz 1,3 miljoniem kubikmetru 365 miljonu eiro kopvērtībā (+9%). Tostarp no Brazīlijas imports palielinājās par 17% līdz 883 000 kubikmetru, kas kopējā skujkoku saplākšņa importa struktūrā veidoja 68%, no Čīles – par 23% līdz 163 000 kubikmetru, turpretim no Ķīnas skujkoku saplākšņa imports ES samazinājās par 5%, līdz 162 000 kubikmetru.

 

Raksts: “EU plywood imports highest since financial crisis”, ITTO Market  Information  Service, skat. 04.05.2015

Avots: https://www.lifeforestry.com/fileadmin/template/main/pdf/itto/ITTO-Report-1504-16-30.pdf

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *