Ar mežu atjaunošanu viss kārtībā – cik izcērtam, tik arī atjaunojam

Kā liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija, 2014. gadā Latvijā kopā atjaunoti 38,0 tūkst. ha meža, no kuriem valsts sektorā atjaunoti 18,9 tūkst. ha un pārējo īpašnieku mežos – 19,1 tūkst. ha. Arī atjaunošanas veids – stādot vai dabiskā ceļā – sadalās uz pusēm. Vienīgā lielākā atšķirība ir tā, ka privātmežu īpašnieki vairākumu no izcirstā atjauno dabiski, savukārt valsts mežos puse tiek atjaunota mākslīgi – stādot un sējot.

Mežu atjaunošanas proporcija starp valsts un pārējo īpašnieku mežiem ir teju tāda pati, kā to mežu platības – attiecībā 1:1. Vairāki aptaujātie mežsaimnieki šos datus uzskata par pašsaprotamiem. Par iemesliem, kas mežu īpašniekus mudinājis atjaunot mežus, tiek minēti vairāki: pieaugošais nekustamā īpašuma nodokļa apmērs (ja nav atjaunots noteiktā laikā, tad jāmaksā); ES struktūrfondu atbalsts; izpratne, ka meža zeme tāpat kā lauksaimniecībā izmantojamā ir ražošanas līdzeklis, kas jāizmanto pēc iespējas efektīvāk (ja neko neražo, tad nekādu ienākumu arī nav); agrāko izcirsto meža zemju nonākšana tādu īpašnieku rokās, kuri to spēj apsaimniekot.

“Skaitļi rāda, ka ar mežu atjaunošanu pēdējos gados viss ir kārtībā, jo aptuveni tik, cik hektāru meža nocērt kailcirtē, tik arī tiek atjaunoti,” situāciju skaidro Valsts meža dienesta Mežsaimniecības daļas vadītājs Normunds Knēts. Lai arī privātmežu īpašnieki joprojām atjaunošanā vairāk izmanto dabisko mežu apmežošanu ar tai sekojošu jaunaudžu kopšanu, kas ir ekonomiski izdevīgāk un lētāk nekā mākslīgā atjaunošana, arī šajā sektorā ir atšķirīga pieeja. Proti, mazie mežu īpašnieki izvēlas dabisko, nevis mākslīgo izcirsto platību atjaunošanu, bet lielie mežu īpašnieki, tāpat kā valsts mežu apsaimniekotājs, arvien vairāk sliecas uz izcirstā atjaunošanu, stādot kociņus. “Privātmežos kopumā izplatītākās koku sugas ir bērzs, apse un baltalksnis, tāpēc atjaunošanas dati par koku sugām ir loģiski un atbilst realitātei,” skaidro N. Knēts.Tiek arī atgādināta vēsture, ka, mainoties laikam, mainās arī priekšstats par to, kura koku suga ir vair nav vērtīga. Proti, savulaik bērzs tika uzskatīts par sava veida nezāli, bet tagad jau daudzus gadus par ļoti vērtīgu un ekonomiski izdevīgu koku sugu. Savukārt valsts mežos sugu sastāvā dominē priedes, bērzi un egles.

2014. gadā, saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem, mežs sējot un stādot atjaunots kopumā 12,9 tūkst. ha platībā (34 % no atjaunotās meža kopplatības), kur valsts mežos sējot vai stādot atjaunoti 9,1 tūkst. ha (48 %), bet pārējo īpašnieku mežos – 3,7 tūkst. ha (19 %). Ar skuju kokiem pērn Latvijā atjaunoti 14,2 tūkst. ha jeb 37 % no atjaunotās kopplatības (egle – 17 %, priede – 20 %), bet ar lapu kokiem 23,8 tūkst. ha jeb 63% no atjaunotās kopplatības. Galvenās lapu koku sugas ir bērzs – 10,5 tūkst. ha (28 %), apse – 7,4 tūkst. ha (20%), baltalksnis 4,6 tūkst. ha (12%). Galvenās koku sugas meža atjaunošanā valsts mežos un pārējo īpašnieku mežos ir atšķirīgas: valsts mežos ar skuju kokiem atjaunoti 49 % platību (t.sk. egle 16 %, priede 33%), bet pārējo īpašnieku mežos ar skuju kokiem atjaunoti 25 % platību (t.sk. egle – 18 % un priede – 7%). Pārējās platībās dominē ar bērzu atjaunotās audzes (27 %). Ievērojamu īpatsvaru sastāda apse (22 %) un baltalksnis (23 %).

 

Raksts: “Cik izcērtam, tik daudz arī atjaunojam”, Māris Ķirsons, publ. 11.05.2015

Avots: Laikraksts “Dienas Bizness”, Nr. 87 (4947)

https://www.zm.gov.lv/valsts-meza-dienests/statiskas-lapas/-meza-apsaimniekosana-/meza-atjaunosana?nid=872#jump

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *