Mednieka ­eksāmenu ik gadu nenokārto aptuveni piektā daļa no 1300 pretendentiem

Ik gadu mednieka eksāmenu Latvijā vēlas nokārtot ap 1300 cilvēku. Pusotras stundas laikā viņiem jāatbild uz 60 jautājumiem, bet šautuvē trāpīgi jāsašauj mežacūkas mērķis vai lidojošie šķīvīši. Eksāmenu organizatora Valsts meža dienesta (VMD) statistika liecina, ka vidēji 80% tas izdodas veiksmīgi, pārbaudījumos izkrīt aptuveni 260 jeb piektā daļa no visiem pretendentiem. Mēdz būt arī sliktāki rādītāji kā todien medību sporta un atpūtas bāzē “Mārkulīči”, kad lūkot, kā topošajiem medniekiem veicas teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudē, devās “Latvijas Avīze”.

“Neatceros, ka teorētiskajā eksāmenā būtu izkritis tik liels skaits dalībnieku,” ar sarūgtinājumu par mednieka kandidātu zināšanu pārbaudes rezultātiem 12. maija eksāmenā saka Ziemeļvidzemes virsmežniecības mednieku eksaminācijas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ročāns. No 28 pretendentiem to nav nokārtojuši 12, tas nozīmē, ka viņu eksaminācijas lapās pieļautas vairāk nekā sešas kļūdas. Izskatot katra caurkritēja nepareizās atbildes, J. Ročāns nosaka: “Padaudz to misēkļu – tikai trijiem mazāk par desmit kļūdām, vienam nav bijis pa spēkam atrast pareizo atbildi pat uz 21 jautājumu.”

Vairāki topošie mednieki atzīst, ka grūtāk veicies ar putnu atpazīšanu dotajā attēlā. J. Ročāns novērojis, ka daudziem nav tik skaidri ar bioloģiju saistītie jautājumi: “Iespējams, ka šo sadaļu viņi studē ne tik cītīgi, domādami, ka tā medībās nebūs tik svarīga.”

“Par topošo mednieku eksāmenu rezultātiem vajadzētu vairāk interesēties kursu organizatoriem, tas būtu arī viņu prestiža jautājums,” spriež Medību daļas vadītājs Valters Lūsis. Viņam atmiņā tikai viens gadījums, kad viens no apmācītājiem – Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) Meža konsultāciju pakalpojumu centrs – vaicājis VMD par savu klientu sekmēm. Var jau būt, ka citiem tās ziņas pēc eksāmena nodod paši jaunie mednieki, piebilst Medību daļas vadītājs.

Juris Šaiters, kura organizētos mednieku kursus jau pieminētajā Meža konsultāciju pakalpojumu centrā katru gadu beidz aptuveni 180 cilvēku, novērojis, ka kursanti bieži vien iekrīt uz āķīgi noformulētiem jautājumiem. “Tās ir neuzmanības kļūdas, jo viņi pavirši izlasa tekstu.” Daļai grūtības sagādā bioloģija – kursa vadītājam nākas atbildēt uz tik vienkāršiem jautājumiem kā, piemēram, “Vai tiešām Latvijā briežveidīgie met ragus?”, “Kas ir monogāmija?” u. c.

Jautājumus izstrādā un papildina VMD, iesaistot mednieku organizāciju pārstāvjus, dzīvnieku un putnu speciālistus, Valsts policijas, Pārtikas un veterinārā dienesta darbiniekus u. c. Patlaban dienests gatavo jaunu eksaminācijas materiālu, kuram jābūt gatavam šā gada 1. jūlijā, kā to nosaka pērn septembrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi par mednieku apmācību un eksamināciju. Saskaņā ar šo dokumentu VMD savā tīmekļa vietnē jāpublicē mednieka eksāmena teorētisko zināšanu pārbaudes jautājumi un atbildes pa tematiem. V. Lūsis gan šaubās, vai ievietot arī pareizās atbildes ir prāta darbs: “Apmācības būtība nozīmē iemācīt sapratni gan par šo jomu kopumā, gan par katru tematu, tāpēc labāk būtu, ja topošie mednieki lasītu jautājumus un paši meklētu atbildes, nevis tās iemācītos no galvas – 500 jautājumus normāls, jauns cilvēks var iekalt ka nemetas!”

 

Raksts: “Katru gadu mednieka ­eksāmenā izkrīt aptuveni piektā daļa no 1300 pretendentiem”, Ilze Pētersone, Latvijas Avīze, publ. 21.05.2015

Avots: http://www.la.lv/60-jautajumi-medniekam/

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *