Bioenerģijas tirgus attīstība: aktualitātes un nākotnes perspektīvas

Bioenerģijas tirgus attīstība notiek straujiem soļiem, bet vai šāds temps saglabāsies arī nākotnē? Atbildi uz šo fundamentālo jautājumu vietējie un ārvalstu eksperti meklēja Ziemeļvalstu un Baltijas bioenerģijas konferencē, kas aprīļa vidū notika Rīgā.

Globālajai ekonomikai atgūstoties no 2008. gada ekonomiskās krīzes, lēnām atkal sāk pieaugt arī pieprasījums pēc enerģijas. Par vienu no alternatīvajiem nākotnes energoresursiem tiek uzskatītas koksnes granulas. 2013. gadā globālā granulu ražošana sasniedza 23,6 miljonus tonnu. Šobrīd vēl nav pieejama statistika par pagājušo gadu, bet, pēc ekspertu prognozēm, rādītāju pieaugums varētu būt 10% robežās un sasniegt gandrīz 26 miljonu tonnu atzīmi. Reģionāli par pasaules līderi granulu ražošanā un izmantošanā ir kļuvusi Eiropas Savienība (ES), kur 2013. gadā tika saražoti 12 miljoni tonnu granulu – apmēram puse no kopējā pasaules apjoma. Tiesa gan, atsevišķu valstu konkurencē joprojām nepārspētas ir ASV un Kanāda, kas kopā saražoja sešus miljonus tonnu granulu.

ES lielākā ražotājvalsts Vācija pasaules mērogā ierindojas trešajā vietā – tur 2013. gadā tika saražoti 2,2 miljoni tonnu granulu, 90% no izejmateriāliem iegūstot no kokapstrādes uzņēmumiem. Krievija un Ķīna 2013. gadā katra saražoja pa diviem miljoniem tonnu granulu. Zviedrija joprojām ir otrā lielākā ražotāja ES, taču pēdējo gadu dinamika rāda, ka apjoms ir samazinājies un patēriņš daļēji tiek aizstāts ar importu no Krievijas un Baltijas valstīm. Pēdējām, it īpaši Latvijai, tas devis iespēju iekļūt pasaules granulu lielvalstu pulkā – 2013. gadā visās trijās Baltijas valstīs kopā tika saražoti vairāk nekā divi miljoni tonnu granulu, no kurām apmēram puse – pie mums.

Granulu patēriņa ziņā ES tirgus pasaulē ieņem līderpozīcijas – kopā 2013. gadā tika patērēti aptuveni 17-19 miljoni tonnu granulu (dati joprojām tiek precizēti), ko kurām desmit miljoni tonnu – mājsaimniecību sektorā. Uz šī fona Ziemeļamerikas un Āzijas reģions ar attiecīgi četru un viena miljona tonnu patēriņu izskatās pavisam niecīgi. Eiropas tirgu var iedalīt trīs reģionos: Itālija, Vācija, Francija un Austrija; Zviedrija un Dānija; Apvienotā Karaliste, Beļģija un Nīderlande. Pirmajā granulas galvenokārt tiek izmantotas privātajā sektorā un neliela izmēra industriālajos apkures katlos. Otrajā reģionā – Zviedrijā un Dānijā – granulas plaši tiek izmantotas ne tikai mājsaimniecībās, bet arī vidēja izmēra katlumājās un lielās koģenerācijas stacijās. Apvienotā Karaliste, Beļģija un Nīderlande granulas galvenokārt izmanto, lai darbinātu liela izmēra elektrostacijas, un tikai neliela daļa tiek izmantota mājsaimniecību vajadzībām siltumenerģijas ieguvei. Apvienotajā Karalistē atjaunojamo energoresursu patēriņa bums sākās pirms vairākiem gadiem, kad valdība piešķīra apjomīgas dotācijas, lai attīstītu zaļās enerģijas ražošanas sektoru.

Jāatzīmē, ka 2013. gadā Eiropa kļuva arī par pasaules lielāko granulu importētāju, ievedot 6,4 miljonus tonnu. Lauvas tiesa jeb 75% no visām piegādēm nāca no Ziemeļamerikas. Salīdzinājumam – 2012. gadā tie bija vēl «tikai» 55%. Kā vienu no ES valstīm ar lielāko potenciālu bioenerģijas patēriņā noteikti jāmin Polija. Gandrīz katrā pilsētā ir izveidota centrālās apkures sistēma, kas pagaidām gan lielākoties darbojas ar fosilo kurināmo, taču pāreja uz atjaunojamiem resursiem, visticamāk, ir tikai laika jautājums. Ja politiskā līmenī tiks pieņemti lēmumi par labu šādam attīstības virzienam, sagaidāms straujš granulu pieprasījuma kāpums. Vācijas tendences šobrīd norāda uz būtisku pieaugumu tieši šķeldu patēriņā, kas skaidrojams ar akmeņogļu elektrostaciju pārveidošanu darbībai ar atjaunojamiem energoresursiem. Tiesa, salīdzinoši lielais pieprasījums, visticamāk, tiks apmierināts ar iekšējiem resursiem.

Visnopietnāk atjaunojamās enerģijas jautājumiem Eiropā šobrīd pieiet Nīderlande, un tas liek prognozēt būtisku pieaugumu gan granulu, gan šķeldu patēriņā – galvenokārt tieši centrālās siltumapgādes sektorā. Arī Dānijā situācija ir līdzīga, un prognozētais patēriņa pieaugums – līdzvērtīgs. Eksperti pat pieļauj, ka, augot sabiedrības atbalstam, Dānijā granulu patēriņš tieši mājsaimniecībās tuvākajos gados varētu dubultoties. Interesanta nianse Zviedrijā vērojama privātmāju segmentā – tur, samazinoties elektroenerģijas cenām, aizvien lielāka priekšroka tiek dota siltumsūkņiem, kas samazinājis granulu patēriņu. Viss liecina, ka arī turpmāk Baltijas valstīs gaidāms tieši šķeldu patēriņa kāpums – tās savās centrālās apkures sistēmās par kurināmo sāk izmantot aizvien vairāk mazpilsētas. Savukārt granulu patēriņa pieaugums varētu notikt privātajā sektorā, un to var novērot jau šobrīd. Raugoties uz enerģētiskās koksnes rezervēm, varam droši apgalvot, ka šādu pozīciju tuvākajos gados arī saglabāsim. Turklāt ražošanas nosliekšanos par labu granulām varētu ietekmēt arī Skandināvijas papīra un celulozes nozare, kas pēdējos gados samazinājusi jaudas un attiecīgi arī papīrmalkas importu.

Ņemot vērā daudzās prognozes, ko meža nozares un bioenerģijas eksperti ir izvirzījuši, tuvākajos gados sagaidāms pieprasījuma pieaugums pēc enerģētiskās koksnes, tostarp granulām. Par vienu no lielākajiem patērētājiem varētu kļūt lielās akmeņogļu elektrostacijas. Āzijas reģionā līderos varētu izvirzīties Japāna, Dienvidkoreja un Ķīna. Pēdējā granulu patēriņš varētu pat desmitkāršoties.

Skatoties nākotnē, eksperti tomēr atzīmē, ka nevajadzētu aizmirst vienu ļoti svarīgu faktu – primāri šīs nozares attīstība ir atkarīga no politiskajiem lēmumiem un klimata. Pēdējās divas ziemas Eiropā ir bijušas salīdzinoši siltas, un tas, kā zināms, būtiski ietekmējis ne tikai granulu pieprasījumu, bet arī cenu.

 

Raksts: “Bioenerģijas nākotnes perspektīvas”, Aigars Roga

Avots: Žurnāls “Baltijas Koks”, Jūnijs (177) 2015

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *