Šovasar atkārtoti novēro masveida priežu audžu tīkllapsenes savairošanās

Šovasar atkārtoti, pēc viena gada miera perioda, tiek novērota masveidīga priežu audžu tīkllapsenes (Acantholyda posticalis) izlidošana Daugavpils pilsētas mežos, Stropos. Masveida savairošanās šajos mežos tika konstatēta 2013. gadā. 2014. gadā lielākā daļa ziemojošo kāpuru bioloģisko īpatnību dēļ neizlidoja un priežu vainagi spēja atjaunoties. 2014. gada rudenī LVMI „Silava” vadošais pētnieks Dr.silv. A. Šmits konstatēja, ka apmēram puse no ziemojošiem kāpuriem izlidos nākamajā pavasarī. Par kritisku mežaudzēm tiek uzskatīts izlidojušo tīkllapseņu blīvums, kas pārsniedz 20 īpatņus uz 1 m2. Šajā gadījumā izlidojošo tīkllapseņu skaits būtu desmitkārt lielāks ap 250 uz 1 m2. Kā jau tika prognozēts 2015. gada jūnijā novērota tīkllapseņu masveida izlidošana.

Priežu audžu tīkllapsenei raksturīga diapauze – nosacīti miera periodi starp izlidošanām, kuri tiek pavadīti zemsedzē eonimfu stadijā, kas var ilgt līdz 6 gadiem. Šī iemesla dēļ tīkllapsenes populācijas savairošanos var ilgt vairākus gadus. Priežu dzīvotspēja tiek būtiski apdraudēta, ja priežu vainagi tiek pilnībā atskujoti vairākus gadus pēc kārtas. Šādā gadījumā novājinātās priedes būtiski apdraud arī sekundārie kaitēkļi, piemēram, priežu lielais lūksngrauzis (Tomicus piniperda L.). Valsts meža dienesta darbinieki noteiks masu savairošanās izplatības areālu un rūpīgi sekos līdzi situācijas attīstībai.

 

Raksts „Priežu audžu tīkllapsenes masveida savairošanās”, VMD Meža un vides aizsardzības daļa, publ. 17.06.2015

Avots:www.zm.gov.lv

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *