EM: informatīvs ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, nākamajos gados situācija darba tirgū turpinās pakāpeniski uzlaboties -līdz 2020. gadam nodarbināto skaits varētu pieaugt vidēji par 0,2 – 0,7 % gadā, bet bezdarba līmenis samazināties līdz 6,1%. Vienlaikus vidējā termiņā arvien izteiktākas kļūs neatbilstības starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu – veidosies speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās, savukārt nepietiekams būs dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu piedāvājums.

Darba tirgus disproporcijas var saasināt demogrāfijas izaicinājumi. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas demogrāfijas prognozēm, iedzīvotāju skaits Latvijā līdz 2020. gadam samazināsies par 70 tūkstošiem, pie tam darbaspējas vecumā iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits. Tāpēc darbaroku trūkums nākotnē var kļūt par vienu no galvenajiem izaugsmes šķēršļiem. Demogrāfijas procesi visbūtiskāk ietekmēs vidējās kvalifikācijas darbaspēka piedāvājumu. Darbaspēka piedāvājums ar vidējo profesionālo izglītību novecošanās rezultātā līdz 2020. gadam var samazināties par aptuveni 54 tūkstošiem, tādējādi jau tuvākos gados darba tirgū var veidoties izteikts vidējās kvalifikācijas speciālistu trūkums.

Joprojām aktuāla problēma ir lielais jauniešu īpatsvars, kas nonāk darba tirgū bez konkrētas specialitātes un prasmēm. Gandrīz 30% no vispārējo vidējo izglītību beigušiem neturpina mācības augstākā izglītības līmenī, savukārt pieprasījums pēc šāda darbaspēka samazinās. Tāpat darba tirgū ir salīdzinoši liels ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars ar pamatizglītību un to skaits 2020. gadā var pārsniegt 120 tūkstošus.  Turpretim pieprasījums pēc šāda darbaspēka mazināsies, līdz 2020. gadam noslīdot līdz nepilniem 70 tūkstošiem.

Ko darīt, lai nākotnē mazinātu iespējamās darba tirgus disproporcijas? Ekonomikas ministrija uzskata, ka problēmas ir jārisina kompleksi. Piemēram, ir grūti palielināt studējošo skaitu dabas zinātnēs un inženierzinātnēs, ja pamatizglītībā un vidējā izglītībā skolēniem ir vājas zināšanas un maza interese par eksaktajiem mācību priekšmetiem. Jāņem vērā, ka iespējamie risinājumi augstākajā izglītībā, vidējā, vidējā profesionālajā izglītībā un pamatizglītībā jūtamu ietekmi dos tikai ilgtermiņā. Izmaiņas formālā izglītībā atstāj relatīvi mazu ietekmi uz vidēja termiņa problēmām. Tāpēc profesionālās kvalitātes uzlabošanai un darba tirgus disproporciju mazināšanai nozīmīga loma ir efektīvai pieaugušo izglītības sistēmai. Pieaugušo tālākizglītības sistēmas uzlabojumi ir vienlīdz svarīgi gan bezdarbniekiem, gan nodarbinātajiem, neatkarīgi no iegūtās izglītības un profesionālās pieredzes. Jāturpina iesāktās reformas izglītības sistēmā, uzsvaru liekot uz eksakto un dabas zinību apguves kvalitātes stiprināšanu pamatizglītībā un vidējā izglītībā, darba vidē balstītu mācību ieviešanu profesionālajā izglītībā, kā arī pieaugušo izglītības piedāvājuma attīstību.

 

Raksts “Nodarbinātības veicināšnai nepieciešamas reformas izglītības sistēmā, pasākumi demogrāfijas problēmu mazināšanai un darba tirgus pieprasījuma puses stiprināšanai”, LR Ekonomikas ministrija, publ.17.07.2015

Avots:www.em.gov.lv

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *