Šķeldas ražošanā saskata plašas perspektīvas

«Aizaugušu ceļmalu un grāvmalu attīrīšana no krūmiem vēl pirms 15 gadiem Latvijā nebija ierasts process, un, lūkojoties uz apkārtējām ainavām, to nevarēja manīt. Padomju laikos pat neiedomājās, ka ceļmalu un grāvmalu attīrīšanu no krūmiem varētu izvērst par zaru biznesu, taču tagad cilvēki jau sapratuši, ka zaru pārstrāde var nest peļņu. Katrā ziņā 80% no šīs biznesa nozares jau ir aizņemti,» Dienai atzīst šķeldas ražošanas uzņēmuma SIA Vīgranti tehniskais direktors Jānis Baltmanis.

Savulaik uzņēmums savu darbību sācis ar mežizstrādi un papīrmalkas eksportu, bet pēdējos gados veiksmīgi nodarbojas ar mežistrādes un zāģmateriālu atlikumu – skaidu, mizu, šāļu, celmu – pārstrādi šķeldā. Šķeldu var izmantot tehnoloģisko skaidu plašu un granulu ražošanai, kā arī siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Tautsaimniecībā ar šķeldas kā alternatīva, atjaunojama energoresursa ražošanu ir iespējams palielināt ienākumus no mežizstrādes, neradot riskus videi un nodrošinot papildu resursus enerģijas ražošanai – tā vairojot arī valsts enerģētisko neatkarību -, uzskata nozares eksperti.

Latvijā ir vairāki lieli un stabili šķeldas ražošanas uzņēmumi. SIA Vīgranti dibināta 1997. gadā. 2001. gadā uzņēmums pārstrukturizējās uz šķeldas ražošanu. «Bijām vieni no pirmajiem šajā nozarē, saskatījām tajā perspektīvas. Sākotnēji mums bija viens šķeldotājs, dienā varējām sagatavot divas kravas, katru 80 kubikmetru apjomā, tolaik visvairāk šķeldojām zāģētavās, jo zarus ceļmalās vēl neviens nešķeldoja,» pirmsākumus atceras SIA Vīgranti valdes priekšsēdētājs Aivars Bunkšis. Tagad tehnoloģisko procesu uzņēmumā nodrošina 14 tehnikas vienību. Strādājot maksimālā režīmā, iespējams pārdot 1,5 tūkstošus kubikmetru šķeldas dienā jeb desmitreiz vairāk, taču, kā atzīst A. Bunkšis, viss atkarīgs no pieprasījuma.

Vasarā SIA Vīgranti savu produkciju tirgo koksnes granulu ražotājiem, savukārt rudenī un ziemā uzņēmuma lielākais sadarbības partneris ir centralizētas siltumapgādes sistēmas operators SIA Fortum Latvia, kas 2013. gada rudenī Jelgavā atklāja Latvijā lielāko biomasas kurināmā koģenerācijas staciju. «Tā kā Fortum Latvia ražo arī elektrību, pērn arī vasarā no šā uzņēmuma bija liels pieprasījums pēc šķeldas, to noteica elektroenerģijas cenas. Pirms pieciem sešiem gadiem šķeldu tikai eksportējām – uz Somiju, Zviedriju, Poliju, Dāniju. Mēnesī pārdevām trīs kuģu kravas – ar kopējo apjomu 24 tūkstoši kubikmetru. Vienā gadā varējām pārdot 39 kuģu kravas, taču, minētajām valstīm attīstot pašām savu mežizstrādi, kā arī mainoties ekonomiskajai situācijai Eiropā un klimata apstākļiem, pasūtījumi izsīka, un tagad strādājam tikai vietējam tirgum,» stāsta A. Bunkšis. Viņš atzīst – šķeldu nozarē izteikt prognozes un paredzēt pieprasījumu ir teju neiespējami. SIA Vīgranti ziemai uzglabā aptuveni 20 tūkstošu berkubikmetru šķeldas.

Pērn Vīgranti pirmie Latvijā sāka celmu industriālo pārstrādi kurināmajā šķeldā. «Tas ir eksperiments. Cik liels no tā būs ekonomiskais ieguvums, vēl grūti spriest, taču iesākto turpināsim,» saka A. Bunkšis. «Analizējot situāciju nozarē, redzam, ka šķeldas uzņēmumi paplašinās, – konkurence pieaug. Arī koģenerācijas staciju skaits aug, līdz ar to šai nozarei ir perspektīva. Vienīgā problēma varētu būt tā, vai pietiks izejmateriālu,» atzīst J. Baltmanis.

 

Raksts: “Šķeldas ražošanā saskata plašas perspektīvas”, Db.lv, publ. 27.07.2015

Avots: http://www.db.lv/razosana/mezsaimnieciba/skeldas-razosana-saskata-plasas-perspektivas-435700

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *