Aizstāvēts promocijas darbs “Kokaudzes struktūras un apsaimniekošanas režīmu ietekme uz parastās priedes atjaunošanos vienlaidus un grupu pakāpeniskajās cirtēs”

Š.g. 29. janvārī promocijas darbu “Kokaudzes struktūras un apsaimniekošanas režīmu ietekme uz parastās priedes (Pinus Sylvestris L.) atjaunošanos vienlaidus un grupu pakāpeniskajās cirtēs” aizstāvēja Leonīds Zdors un ieguva doktora grādu mežzinātnes nozarē. Promocijas darba mērķis bija noskaidrot vienlaidus un grupu pakāpenisko ciršu piemērotību izmantošanai priežu audzēs sausieņu meža tipos Latvijā. Promocijas darba ietvaros autors analizējis priežu atjaunošanās sekmīgumu pēc vienlaidus pakāpeniskās cirtes priežu audzēs, izvērtējis priežu atjaunošanos pēc grupu pakāpeniskās cirtes un analizējis audzes paliekošās daļas atsauces reakcijas dinamiku.

Pētnieciskais darbs veikts Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” laika posmā no 2004. līdz 2015. gadam. Pēc apjomīgas ciršu datu analīzes autors izvirzījis vairākas praktiskas rekomendācijas un ieteicis virzienus turpmākajiem pētījumiem:

  • Paredzot priežu audžu apsaimniekošanu ar pakāpeniskajām cirtēm, priedes dabiskās atjaunošanās veicināšanai mazauglīgākos tipos (silā, mētrājā) veicamas grupu pakāpeniskās cirtes, kas ieteicamas arī auglīgākos meža tipos, ja ir iespējams nodrošināt savlaicīgu agrotehnisko kopšanu. Ja auglīgākos meža tipos (lānā, damaksnī) nav iespējams nodrošināt savlaicīgu agrotehnisko kopšanu, tad ieteicamas vienlaidus pakāpeniskās cirtēs.
  • Damaksnī, veicot grupu pakāpeniskās cirtes, lielākos atvērumos (40×40 m) ieteicams veikt stādīšanu.
  • Lai veicinātu kociņu augšanu, savlaicīgi (trīs līdz septiņus gadus pēc pirmā cirtes paņēmiena) veikt nākošo (otro vai noslēdzošo) cirtes paņēmienu.
  • Auglīgākos meža tipos līdz pat divām reizēm gadā jāveic agrotehniskā kopšana. Visos gadījumos jāveic augsnes gatavošana.
  • Nepieciešams turpināt pētījumus, lai noskaidrotu, kāda ir turpmākā priežu audžu attīstība un produktivitāte pēc pakāpeniskās cirtes otrā un noslēdzošā paņēmiena. Šiem pētījumiem ir jābūt ilgtermiņa (vismaz 40 gadi), izvērtējot dažādus audžu attīstības scenārijus. Ne mazāk svarīgi ir noskaidrot pakāpenisko ciršu ekonomisko efektivitāti.

Avots: “Doktora grādu mežzinātnē” iegūst Leonīds Zdors, LLU Meža fakultāte, publ. 01.02.2016, uz orģinālavotu: www.mf.llu.lv

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *