Koksnes ugunsdrošība ir augstāka nekā domājam

Lai arī šķiet, ka koks un uguns ir nedroša kombinācija, izrādās, tā gluži nav. Piemēram, masīvkoka konstrukcijas ugunsgrēka laikā var būt izturīgākas par metāla sijām. Pētījumus šajā jomā veic arī laboratorija Latvijā, kas grib mainīt stereotipiskos uzskatus par koka māju augsto ugunsbīstamību. Viens no šīs jomas ekspertiem Latvijā ir Edgars Bukšāns, SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” (MeKA) laboratorijas tehniskais vadītājs un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātes asociētais profesors. 2009.gadā ieguvis doktora grādu, aizstāvot promocijas darbu “Koksnes materiālu ugunsdrošību ietekmējošie faktori un ugunsreakcijas prognozēšana”.

Koksni būvniecībā plaši izmantot visā pasaulē. Patlaban Latvijā to lieto galvenokārt nelielu dzīvojamo ēku būvniecībā  vai jumta konstrukcijās lielākās ēkās. Cilvēkiem ir pārliecība, ka koksne ir neizturīga, piemērota pagaidu risinājumiem un mazvērtīgāka salīdzinājumā ar citiem konstrukciju materiāliem, piemēram, tēraudu vai betonu. Mūsu būvnormatīvos patlaban ir daudz ierobežojumu koksnes izmantošanai būvkonstrukcijās, tomēr vairāki zinātnieki uzskata, ka koksne ir nepelnīti ierakstīta nevēlamo materiālu klāstā un patiesībā tās saprātīga izmantošana ēkās ir droša un būtu jāveicina..

Rūpes par cilvēka dzīvību un drošība jāplāno iepriekš

E.Bukšāns skaidro, ka lielie ugunsgrēki, kas izpostījuši pilsētas ar pārāk blīvu koka apbūvi, vēsturiski ir radījuši bailes no koksnes kā viegli degoša un bīstama materiāli. Mēs negribam teikt, ka koksnes ir nedegoša, mēs sakām, ka pareizi izmantojot koksnes var nodrošināt labu ugunsdrošību. Viņš atgādina, ka ugunsdrošība nenozīmē, ka ēka nekad nesadegs. Tas nozīmē, ka noteikta tipa ēka ir droša cilvēka veselībai un dzīvībai. Nevajadzētu novelt atbildību, piemēram, tikai uz būvmateriālu. Mēs varam uzbūvēt ēku no pilnīgi nedegoša materiāla, bet cilvēks tajā vienmēr kaut ko ienesīs. Piemēram, vidēja lieluma mīkstais dīvāns degot var radīt divu līdz četru megavatu jaudu, kas ir spēcīgs siltums starojums. Telpas var būt tikai no ķieģeļiem, bet cilvēki var iet bojā no toksiskiem dūmiem, kas galvenokārt izdalīsies, degot kādam telpās ienestam priekšmetam.

Lai garantētu ēku ugunsdrošību, iesaka pievērstiem konstruktīviem risinājumiem. Gudri plānojot un izmantojot dažādu paņēmienus, iespējams laikus lokalizēt uguns izplatību. Ēka jāveido konstruktīvi pareizi, lai ierobežotu uguns riskus. Jāliek uguns barjeras, jānobloķē skābekļa piegāde. Tikpat nozīmīgi ir arī nodrošināt ēkas stabilitāti pret nesošo elementu sabrukšanu.

Kas palīdz koksnes izturēt uguni?

Koksnes ir degošs organisks materiāls, bet degšanu ietekmē daudzi faktori, piemēram, koks suga, blīvums, mitruma saturs koksnē, materiāla veids, konstruktīvais risinājums, apdare u.c. Eksperimentos novērots, ka arī nozīmīgs faktors ir sveķi un ekstraktvielu klātbūtne koksnē. Lai cik dīvaini, sākumā koksnes nedeg. Degšana notiek netieši un sākas, kad izdalās pirolīzes gāzes un nokļūst līdz degšanas ierosinātājam. Lai pirolīze notiktu, koksne jāuzkarsē līdz 200 grādiem, tad gāzes, savienojot ar skābekli, aizdegas un ir redzamas kā liesmas. Mitrums, kas atrodas koksnē, pārvietojas gan uz liesmas pusi tvaiku veidā, gan uz koksnes dziļākajiem slāņiem. Ūdens pasargā koksnes iekšējos slāņus, jo notur tajos temperatūru zem 100 grādiem pēc Celsija. Nepieciešams arī noteiks siltumstarojums, kas uztur degšanu. Ja neizdalās tik daudz siltuma, cik nepieciešams pastāvīgai degšanai, masīvkoka konstrukciju degšanas process apstājas.

E.Bukšāns skaidro, ka masīvām koka konstrukcijām ir īpašība, kas tās padara pārākas par betona un tērauda konstrukcijām, proti, koksne deg prognozējami lēni, ar pārogļošanas ātrumu līdz milimetram minūtē un nezaudē nestspēju, nodrošinot ilglaicīgu konstrukciju noturību ugunsgrēka laikā.

 

Pilna intervija lasāma žurnālā “Ilustrētā zinātne”, Janvāris 2016

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *