Investīcijas un jauni produkti – labākās zāles pret stagnāciju

Kaut arī cenu kritums eksporta tirgos mežsaimnieku un kokrūpnieku dzīvi nav atvieglojis, stagnācijas nav. Tieši otrādi – arī pērn meža nozare uzrādījusi stabilu izaugsmi. Neraugoties uz to, ka situācija koksnes produktu tirgos šobrīd ir sarežģītāka nekā dižkrīzes laikā, Latvijas meža nozare pērn turpinājusi dot nozīmīgu pienesumu tautsaimniecībai un nodrošināt tik svarīgās darba vietas reģionos un lauku apvidos.

2016.gadā nozares uzņēmumi eksportējuši produkciju, kuras kopējā vērtība ir 2,12 miljardi eiro un tas ir jauns rekords, kas būtu vēl augstāks, ja tirgū nebūtu koksnes cenu kritums. Taisnība, lauvas tiesu šajā eksporta bilances pieaugumā devuši divi Latvijā lielākie kokrūpniecības uzņēmumi – bērza saplākšņa ražotāja akciju sabiedrība “Latvijas Finieris” un kokskaidu un OBS plāk­šņu ražotāja SIA “Kronospan Riga”.

Tā kā aptuveni 80% no visiem ieņēmumiem kok­rūpnieki gūst no realizācijas pasaules tirgos, tad šajos tirgos notiekošais atspoguļojas Latvijas uzņēmumu apgrozījumā. Kas pēdējā laikā mainījies Latvijas meža produktu un koksnes izstrādājumu eksporta kartē? Pēc informācijas, kuru var atrast akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” 2016. gada neauditētā gada pārskatā, skuju koku zāģ­materiālu plūsma no Latvijas pieaugusi uz Eiropas valstīm, Āzijas un Tuvo Austrumu reģioniem. Savukārt uz Ēģipti eksportēto skuju koku zāģmateriālu kravu apjoms sarucis par 20%. Samazinājusies lapu koku zāģmateriālu ražošana un eksports. Kritusies lapu koku sortimenta realizācija Lielbritānijā, Nīderlandē, Beļģijā un Tuvajos Austrumos. Taču tendences rāda, ka pamazām pieaug pieprasījums pēc lapu koksnes produktiem Ķīnā, Dienvidkorejā un Vjetnamā. Saplākšņa un kokskaidu plātņu eksports pieaudzis gan uz Eiropu, gan Tuvajiem Austrumiem un Āziju.

Tā kā pieprasījums pēc skuju kokiem no pārstrādātāju puses pārsniedz vietējā tirgus piedāvājumu, 2016. gadā pieaudzis zāģbaļķu imports gan no Norvēģijas, gan Krievijas un Baltkrievijas. Lai arī ir milzīgs Krievijas rubļa vērtības kritums salīdzinājumā ar eiro, tomēr no šīs valsts importēto zāģbaļķu cenā muitas tarifu dēļ tas neatspoguļojas, tāpēc šī resursa importa apjoms no Krievijas ne tuvu nebija pirmskrīzes laikā sasniegtajam. Taču rubļa vājums 
izmantots citādi – kokrūpnieki par ekonomiski izdevīgām cenām iepirkuši dēļus, pārstrādājuši tos vērtīgos produktos un eksportējuši tālāk.

“Investīcijas, produktivitātes celšana, produktu portfeļa un tirgus paplašināšana – tās ir zāles, kas jālieto, lai saglabātu globālu konkurētspēju,” uzsver I. Kovisārs. Pēdējo divu gadu laikā nozarē veiktas investīcijas 150 – 180 milj. eiro apmērā. 14 miljonu eiro investīciju projektu pabeigusi zāģmateriālu rūpnīca SIA “BSW Latvia”. Iegādājoties pašas modernākās iekārtas Eiropā, sadarbojoties ar Meža un koksnes pētniecības un attīstības institūtu, SIA “Latvāņi” uzsākuši ražot līmētas konstrukcijas blokus ēku fasāžu siltināšanai. Uzņēmums sācis ražot arī iekšdurvis, kas tiek gatavotas no mazāk kvalitatīvas koksnes, uzlīmējot tām kā finierējumu augstākas kvalitātes koksni. SIA “Stiga RM” atjaunojusi bērza saplākšņa rūpnīcu pie Kuldīgas, bet akciju sabiedrība “Latvijas Finieris”, divos etapos investējot 80 milj. eiro, Igaunijā, Kohilā, pagājušā gada nogalē atvēra, pēc ekspertu vērtējuma, pašu modernāko saplākšņa rūpnīcu pasaulē, kas ražo produkciju ar preču zīmi “Rīga”. Arī SIA “Dižozols Plus”, kas darbojas pašā sarežģītākajā lauciņā – liekti līmēto mēbeļu detaļu izgatavošanā –, pērn, iegādājoties jaunu angāru, savas rūpnīcas teritoriju dubultoja.

 

Raksts: Investīcijas un jauni produkti – labākās zāles pret stagnāciju, Anita Jaunbelzere, publ. 09.05.2017

Avots: http://laukos.la.lv/investicijas-un-jauni-produkti-labakas-zales-pret-stagnaciju/

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *