Baltijas valstu atkarība no Krievijas enerģētikas varētu kļūt vēl lielāka

Šā gada 27.janvārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) telpās notika Kaļiņingradas atomelektrostacijas (AES) ietekmes uz vidi apspriešana. Interese no Latvijas sabiedrības puses bijusi neliela, ko VARAM Vides aizsardzības departamenta Vides kvalitātes nodaļas vadītāja Dace Šatrovska aģentūrai LETA skaidrojusi ar to, ka šī AES atrodas nevis pie Latvijas, bet gan Lietuvas robežas. Tomēr Krievijas plāni attiecībā uz šo projektu ir pietiekami vērienīgi, lai pēc tā realizācijas zustu ne tikai Lietuvas Visaginas AES projekta, bet arī daudzu citu Baltijas lielo bāzes jaudu projektu ekonomiskais pamatojums un šo staciju tehniskās rezervēšanas iespēju, tādējādi Baltijas atkarība no Krievijas enerģētikas varētu kļūt vēl lielāka.

Kas attiecas uz notikušos apspriedi, Krievija šai vizītei esot gatavojusies ļoti nopietni, un delegācija ieradās 16 cilvēku sastāvā. Sākumā Krievijas pārstāvji prezentēja projektu, izklāstot motīvus par šīs stacijas vietas izvēli un būvniecību, pēc tam notikusi ekspertu diskusija, kas noslēgusies bez domstarpībām.

Kaļiņingradas AES pirmo bloku paredzēts pabeigt 2016.gadā, otro – 2018.gadā. Projekta realizācijas rezultātā gadā tiks saražots 17,4 miljardi kilovatstundu elektrības, kas atbilst aptuveni pusei Baltijas patēriņa. Tā kā šīs stacijas jauda krietni pārsniedz Kaļiņingradas reģiona vajadzības, elektrību paredzēts arī eksportēt uz Baltijas valstīm, Poliju un Vāciju.

 

Avots: “Dienas bizness” (1.02.2011)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *