Vietējā un eksporta tirgus nozīme uzņēmuma attīstībā

Lai noskaidrotu viedokli par dažādiem procesiem un notikumiem koka logu un durvju ražošanā, uz interviju tika aicināts SIA Flora valdes loceklis Juris Bušs, kurš ir uzņēmuma īpašnieka Māra Buša dēls.

SIA Flora ir no vadošajiem koka logu un durvju ražošanas uzņēmumiem Latvijā, kur tā darbības pirmsākumi meklējami 1991.gadā un šobrīd nodarbina aptuveni 85-90 darbiniekus.

Kur ir meklējami uzņēmuma darbības pirmsākumi?

PSRS laikos mans tēvs tirgoja rozes, un līdz pat 1993. gadam tā bija viņa nodarbošanās, tāpēc arī uzņēmuma nosaukums ir SIA Flora. 1993. gadā iegādājās telpas, kur sāka ražot mēbeles. Kāpēc tieši mēbeles? Tāpēc, ka tajās telpās atradās galdniecības darba galdi, izmantoja izdevību un sāka ražot gan mēbeles, gan arī citus koka izstrādājumus. Pagāja divi gadi līdz saprata, ka nevar visu darīt vienlaikus, un tad kopā ar vāciešiem uztaisīja koka brusu ražotni. Tas bija sākums mūsu pašreizējai darbībai un vēl pēc diviem gadiem uzbūvējām logu ražotni.

Kāda ir Jūsu pieredze šajā jomā un kā izvēlējāties iet tēva pēdās?

Skolas laikā vasarās piestrādāju tēva uzņēmumā, mājās arī daudz dzirdēju tēva runas par uzņēmuma darbību, bet skolas laikā aizgāju mācīties par viesmīlības servisa speciālistu. Principā man būtu jāstrādā viesnīcās un restorānos, tomēr pēc skolas sāku strādāt tēva uzņēmumā par eksporta menedžeri, jo pratu angļu, vācu un krievu valodas, un tā arī es paliku. Man bija tā priekšrocība, ka visu procesu redzēju no dažādām pusēm, tāpēc jaunam puisim tā bija ļoti laba pieredze.

Kāda nozīme ir darbinieku saglabāšanai un attīstīšanai uzņēmumā?

Pašlaik uzņēmumā tiek nodarbināti 85-90 darbinieki. Nākotnē skaits varētu palielināties, jo pirmskrīzes laika bija 140-150. Sākoties krīzei mums nebija citu iespēju, ka atlaist daļu darbinieku. Par laimi, daudzi darbinieki bija saprotoši, tas nerādīja lielu psiholoģisku spriedzi. Pieņēmām dažus darbiniekus atpakaļ, kad situācija sāka uzlaboties.

Mums notiek liela kadru rotācija tieši zāģētavā, mazkvalificētos amatos, t.i. krāvējs, palīgs. Galvenā problēma jau ir pašos cilvēkos, jo paši prasa darbu, bet, kad darbs ir, attieksme pazūd, atļaujas nākt uz darbu alkohola reibumā vai vispār neatnākt darbā. Tāda ir situācija un pat krīze neko nav daudz mainījusi šajā jomā.

Uzņēmumā strādā dažāda vecuma darbinieki un arī tiek nodarbinātas sievietes. Uzņēmumā jau ir vēsturiski izveidojušās tradīcijas, ka optimizēšanas cehs sastāv no sievietēm, jo viņas ir rūpīgākas. Viņām var arī uzticēt slīpēšanas un krāsošanas darbus.

Tāpat runājot par jauniešiem, esam ņēmuši studentus praksē un varu teikt, ka zināšanu pamatpakete viņiem ir, trūkst tikai saprašanas par konkrēto specializāciju, bet to visu var iemācīties uzņēmumā.

Kā vērtējat uzņēmuma darbinieku izglītības un prasmju līmeni?

Kokapstrādes speciālisti ir pieejami, bet tieši logu ražošanas speciālistus Latvijā ir gandrīz neiespējami atrast, visi ir pašiem jāaudzina. Pārsvarā arī tie, kuriem ir augstākā izglītība, praktiskās iemaņas apgūst uzņēmumā.

Kā vērtējat tirgus pieprasījuma izmaiņas un eksporta struktūra kopš uzņēmuma pastāvēšanas?

Plastmasas logi aizņem nozīmīgu vietu piedāvājuma klāstā. Kad 90. gadu beigās sāka piedāvāt PVC logus, tiem izveidojās sava niša. Pēdējā laikā patērētājus arvien vairāk sāk interesēt logi ar paaugstinātu energoefektivitāti. Pirmskrīzes laikā, kad būvniecība plauka, energoefektivitātes jautājums maz kādu interesēja, bet tagad izvēloties logus, cilvēki sāk piedomāt pie tā, kurš ir ar vislielāko energoefektivitāti.

Protams, ka pārsvarā strādājam uz eksportu. Sākumā lielāko daļu gatavo produkciju eksportējam uz Vāciju, bet tagad koncentrējamies uz Maskavu, Krievijas tirgu. Šobrīd tiek veidota mājaslapa krievu valodā, atsevišķa datu bāze ar produkcijas aprakstiem, strādājam ar akcentu uz Krieviju. Sākam palielināt tirdzniecības aģentu skaitu Maskavā un veidojam speciāli mārketingu Krievijai. Tajā pašā laikā eksporta tirgu nevar skaidri plānot, bet, kur būs pircējs, tur arī tirgosim.

Piemēram, logus nav tirgot tik vienkārši, jābūt lielai saskaņošanai, savstarpējai komunikācijai. Tāpēc, kad pirms pāris gadiem mēģinājām sākt pārdot logus Jaunzēlandē, nekas nesanāca tīri dēļ laika atšķirības, jo citādāk man vai partnerim būtu jāstrādā pa naktīm.

Kādas ir atšķirības patērētāju pieprasījumā pēc produkcijas dažādās valstīs?

Primārā atšķirība jau ir logu veidā, piemēram, Skandināvijā pieprasa 90% uz āru veramos logus, bet Lielbritānijā uz āru veramos logus un uz iekšu veramās durvis. Maskavā bieži patērētāji pieprasa ļoti nevajadzīgas lietas, piemēram, prasa ielikt dārgu koka sugu tur, kur tam nav ne vizuālais, ne praktiskais pielietojums. Eiropā cilvēki ir daudz praktiskāki. Latvijā, tieši koka logu segmentā, pieaug tendence pēc energoefektīvākiem logiem.

Kāda ir atšķirība starp pasūtījumu izpildi Latvijā un Krievijā?

Latvijā koka logu tirgus orientēts uz privātpersonām, bet Krievijā ar arhitektu starpniecību. Kāpēc tā? Tas skaidrojams ar izveidojušajām tradīcijām, piemēram, Latvijā arhitekts uztaisa projektu, un ar to viņa darbs, principā, beidzas. Arhitekts uztaisa savu vīziju, un būvnieks, kas vinnē konkursā, pēc tam nosaka izmaksu tāmi un bieži vien sanāk, ka reālās izmaksas stipri atšķiras no tā, ko plānoja arhitekts sākumā. Krievijā arhitekts līdzdarbojas līdz projekta nodošanai un viņš var pieprasīt palielināt projekta budžetu, respektīvi, arhitekta idejas realizējas biežāk.

Kāds ir Jūsu skatījums uz šo savstarpējo ietekmi – koka logs, durvis un dizains?

Logiem dizains nav tik aktuāls, logi atšķiras vairākumā ar krāsu. Durvīm gan dizains ir svarīgs, bieži durvju apdari un finierējumu uztaisām pēc dizainera pieprasījuma, viņš izskaidro savas vēlmes, un mēs tad piedāvājam iespējamos variantus. Pašiem sava dizainera mums nav. Uz durvīm dizains būtu ļoti noderīgs, bet te Latvijā nav atbilstošs tirgus, līdz ar to, ja ņemtu vēl dizaineru, maksātu tam algu, tad galaprodukts būtu dārgāks. Tāpēc mēģinām izdzīvot bez sava dizainera.

Kādu iespaidu atstāja krīze uz jūsu uzņēmumu?

Krīze piespieda paskatīties uz uzņēmuma attīstību un darba organizāciju pilnīgi savādāk. Mēs sapratām, ka Latvijā tirgus ir apstājies un tik ātri neatdzīvosies, kā risinājums bija ieiešana Krievijas tirgū. Tagad varam teikt, ka nožēlojam, ka neizdarijām to 10 gadi atpakaļ. Pateicoties krīzei uzņēmums pieņēma perspektīvus un vajadzīgus lēmumus. Strādnieki arī saprata, ka alga ir jānopelna nevis tikai jāsaņem.

Noteikti, krīzes laikā cilvēki sāka arī vairāk domāt par pārdošanu.

Ar kādām problēmām saskaras uzņēmums savas darbības attīstībā?

Galvenā problēma ir koksnes resursu pieejamība no A/s Latvijas valsts meži (LVM). Šobrīd LVM sāk prasīt izziņu par vidējiem ieņēmumiem, un tā kā mums zāģētavā notiek liela cilvēku rotācija, dēļ tās izziņas netiekam uz LVM sarunām par izejvielu piegādēm uz gadu. Mums tas it ļoti svarīgi, jo LVM uzņēmumam ir nozīmīgākais piegādātājs. Tā kā ražojam arī koka logu brusas Vācijas uzņēmumam „Roto”, mums A klases apaļkoksne ir ļoti svarīga. Runājot par iespēju iepirkt izejmateriālus no Krievijas, kamēr Krievija nenolaidīs izvedmuitas likmes savai koksnei, tikmēr lētāk nesanāk ievest apaļkoksni un paliek tikai risks tikt pie nekvalitatīvas koksnes. Savukārt, privātie meža īpašnieki nevar īsti apmierināt pieprasītos apjomus un nodrošināt piegādes vienmērīgumu. LVM ir labs risinājums, tikai žēl, ka nesanāk slēgt līgumu uz gadu.

Ar ko jūsu uzņēmuma darbība atšķiras no konkurentiem?

Uzņēmuma pluss ir mūsu fleksibilitāte. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad mēs uztaisām kaut ko unikālu, ekskluzīvu, tādu, ko citi ir atteikušies saražot. Mūsu pieredze mums nospēlē par labu, mēs neesam tik liels ražošanas uzņēmums, bet tomēr varam piegādāt lielus apjomus, tajā pašā laikā paliekam elastīgi, jo ar lielu apjomu darbojošajam uzņēmuma ir jau grūtāk manevrēt un pielāgoties mazu un unikālu pasūtījumu izpildei. Mūsu niša ir tur, kur lielie uzņēmumi negrib “ķēpāties”, jo mums ir spēcīga tehnoloģiskā nodaļa un mēs esam spējīgi realizēt praktiski jebkuru pasūtītāja vēlmi.

Kāda ir Jūsu personīgā veiksmes atslēga darbojoties šajā jomā?

Mans pluss ir tāds, ka brīvi runāju vairākās valodas, kā arī esmu gala lēmējs. Parasti gala lēmēji nenodarbojas tik tieši ar pārdošanu, tad tā ir mana priekšrocība, ka varu paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu.

Protams, daudzās sēdēs, konferencēs bieži esmu visjaunākais. Veca gadagājuma cilvēki varbūt šad un tad arī skatās aizdomīgi, bet daudz tas netraucē. Un pat ja viņiem ir kādas šaubas par mani, es neesmu lecīgs, ļoti respektēju vecākus cilvēkus, un man ir visdziļākā cieņa pret pieredzi, ko vērtēju ne zemāk kā izglītību. Pieredzei ir liels spēks!

Kādas ir ieejas barjeras uzsākot koka logu un durvju ražošanas biznesu?

Jārēķinās ar lielām investīcijām, nepieciešams daudz darbinieku. Pie pašreizējās ekonomiskās situācijas uzsākt šo biznesu ir ļoti grūti. Lai gan jebko jaunu uzsākt tagad ir grūti, it sevišķi, ražošanu, ir vajadzīgs ieskriešanas lauciņš, t.i.vietējais tirgus, kas Latvijā pašlaik nav, un nevar dibināt uzņēmumu un uzreiz strādāt uz eksportu.

Kādi ir uzņēmuma nākotnes plāni?

Primārais būtu paplašināt ražotās produkcijas klāstu, respektīvi, ir nepieciešams investēt kokapstrādes instrumentos. Tad ir jācenšas paplašināties Krievijas tirgū, jo tur ir lielas perspektīvas, un tālāk attīstīt tehnisko nodaļu uzņēmumā. Darbošanās Krievijas tirgū mums nosaka veidot sadarbību ar arhitektiem, attīstīt būvrisinājumus. Mēs Krievijai pārdodam ne tikai logus, bet arī tehniskos risinājumus, bet vienmēr viss atduras finanšu iespējās. Būsim godīgi, ekonomiskā krīze vēl ir un pasaule vēl nav pilnībā atguvusies no tās. Peļņa uzņēmumiem ir maza, cīņa par objektu ir liela, cenu dempings joprojām notiek visur un visu laiku. Protams, ka nevar pelnīt kā pirmskrīzes laikā, tas nebija loģiski, bet tagad ir otrādi, par maz pelnam. Tāpēc vajadzētu, lai izveidotos vidusceļš.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *