Zviedrijas un Somijas zinātnieku pētījuma atziņas par lūša ietekmi uz ekosistēmu

Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas (CIC) Ģenerālās asamblejas laikā, kas notika šā gada maijā Pēterburgā, tika prezentēts Stokholmas universitātes pētnieces Dr. Bodilas Elmhāgenas pētījums par lūšu pozitīvo ietekmi uz zaķu un vistveidīgo putnu populācijām.

19.gadsimta sākumā lūši bija plaši sastopami visā Zviedrijas teritorijā, taču intensīvās medības to skaitu ievērojami samazināja. 20.gadsimta sākumā lūši dzīvoja vien dažās vietās Zviedrijas ziemeļos, tāpēc kopš 1928.gada tie kļuva par aizsargājamiem dzīvniekiem. Šodien kaimiņzemē mīt aptuveni 1500 indivīdu un to izplatība uz Zviedrijas dienvidiem turpinās.

Pētījumā, sadarbojoties Zviedrijas un Somijas zinātniekiem, tika noskaidrota lūša ietekme uz ekosistēmu. Zinātnieki izmantoja 1989.gadā Somijā ieviesto trīsstūrveida parauglaukuma dzīvnieku uzskaites sistēmu, kas ļāva novērot medījamo dzīvnieku izplatības un skaita svārstības. Katru ziemu mednieki visā Somijas teritorijā apsekoja 900 parauglaukumus. 12 km garajā, trīsstūra formas platībā dienu pēc sniega uzkrišanas mednieki uzskaitīja dažādu dzīvnieku sugu pēdas.

Pētījumā tika novērots, ka mežos ar mērenu klimatu visi dzīvnieki sastopami pietiekamā daudzumā, taču vietās ar lielāku lūšu blīvumu lapsu skaits bija mazāks nekā citos parauglaukumos. Savukārt zaķu skaits bija mazāks tur, kur vairāk lapsu. Dr. Elmhāgenas pētījumā norādīts, ka lielie plēsēji tieši ietekmē pārnadžus, ko tie medī, kā arī regulē aļņu, ziemeļbriežu un stirnu populāciju blīvumu, tādējādi samazinot pārnadžu ietekmi uz augiem, ko tie patērē uzturā. Vilkiem medījot aļņus, piemēram, netieši tiek ierobežoti aļņu nodarītie postījumi jaunaudzēm. Tāpat lielie plēsēji var ietekmēt arī mazo plēsēju skaitu – lūsis mēdz nogalināt lapsas, bet nepatērē tās uzturā, kas norāda uz to, ka lūsis lapsas medī nevis barības nolūkā, bet, lai samazinātu konkurenci. Arī Latvijas un Igaunijas lielo plēsēju pētnieki ir konstatējuši, ka lūšu mātīte savas uzturēšanās vietas tuvumā  var nogalināt mazos plēsējus, tādējādi apkarojot savus konkurentus.

Tā kā lapsas un lūši dažreiz medī vienus un tos pašus dzīvniekus, pētījumā tika noskaidrots, kādā veidā lūsis var ietekmēt lapsu populāciju. Jāņem vērā, ka lūšu ietekme uz lapsām ir atkarīga no lūšu populācijas blīvuma, kā arī apvidus klimatiskajiem apstākļiem, kas, savukārt, ir noteicošie faktori lūšu populācijas blīvumam. Zinātnieki secināja, ka lūši, samazinot lapsu skaitu, netieši pozitīvi ietekmē zaķu un vistveidīgo putnu populācijas, tā kā lapsas intensīvi medī tieši zaķus, medņus, rubeņus un irbes. Tāpēc pētījuma autori pieļauj, ka lūšu atgriešanās Somijā un Zviedrijā var ievērojami samazināt, piemēram, stirnu skaitu, taču tai pašā laikā, pozitīvi ietekmēt citu mazo medījamo dzīvnieku skaitu un izplatības dinamiku.

 

Avots: LATMA informatīvais izdevums „Jakts” (Nr.1/2011)

Lasīt vairāk: Zviedrijas izdevums „Sustainability”

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *