Meža nozares pārstāvji skaidro meža apsaimniekošanas procesus Latvijā

Ziemeļvidzemes virsmežniecības virsmežzine Astra Boķe (A.B.), Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mežu fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis (D.D.) un Dienvidkurzemes virsmežniecības virsmežzinis Jānis Iesalnieks (J.I.) sarunājas ar Neatkarīgo par Latvijas mežu ilgtspēju. Šajās sarunās tika skaidrots sabiedrībā eksistējošos priekštatus par to, ka mežs Latvijā tiek izcirsti.

J.I.: Skaitļi rāda, ka Latvijas mežu platība pēdējos 70 gados ir dubultojusies, bet mežos esošā koksnes krāja dubultojusies pēdējo 30 gadu laikā. Ja ir aprēķināts, ka vidējais bruto krājas pieaugums Latvijā ir 7,5 m3/ha gadā, tad no šā apjoma mēs izcērtam 51-57 %. Atlikusī daļa uzkrājas mežaudzēs vai veido dabīgo atmirumu, kurš ir vienīgais šajā brīdī precīzi nezināmais lielums. Pēdējo 20 gadu laikā Latvijas mežaudžu krāja katru gadu ir pieaugusi par 7 milj. m3. Vismaz 10% no Latvijas mežiem ir ar dažādu aizsardzības režīmu, bet valsts mežos dažāda līmeņa saimnieciskās darbības ierobežojumi uzlikti 21% mežaudžu un vēl vairāk. Latvijas mežu politika paredz, ka tā saucamajos saimnieciskajos mežos tiek izmantoti videi draudzīgi apsaimniekošanas paņēmieni. Labs piemērs ir tas, ka visās kailcirtēs Latvijā pēdējos 15 gadus tiek atstāti ekoloģiskie koki.

Acīmredzot sabiedrisko domu ietekmē arī tas, ka vairs nav spēkā cirtes aprobežojumi gar ceļiem, kādi bija spēkā LPSR laikā. Gar ceļiem uzkrājās vecās audzes. Tagad šis aprobežojums ir noņemts, audzes tiek cirstas tur, kur tās ir. Daudzas aug gar ceļiem. Vizuāli tas krīt acīs.

D.D.: Svarīgi saprast, ka meža krājas pieaugums ir tikai viens no indikatoriem, kas raksturo meža stāvokli. Liela loma ir arī audžu vecuma klašu struktūrai un mežu vērtībai. Krājas pieaugums ir relatīvi lielāks vidēja vecuma audzēs un briestaudzēs. Bet, ja skatīties no meža vērtības viedokļa, domājot, lai tā nākotnē nesamazinās, bet palielinās, tad šodien mēs cērtam 70% no maksimāli iespējamā. Te varētu teikt arī tā: no ekonomiskā viedokļa mēs nopelnām par 30% mazāk nekā varētu pelnīt, nekaitējot ilgtspējīgai mežsaimniecībai.

J.I.: Radies priekšstats, ka pastāv neizbēgama pretruna starp meža apsaimniekošanu ekonomikas vārdā un vides kvalitātes saglabāšanu. Starptautiski definēti seši ilgtspējīgas mežsaimniecības kritēriji. Tos bezkaislīgi uzlūkojot, mēs secinātu, ir vai nav Latvijas mežsaimniecība noturīga. Nopietnākās diskusijas varētu raisīties par meža bioloģisko daudzveidību. Meža apsaimniekošanas ekonomiskais mērķis ir mežaudžu produktivitātes palielināšana, mežsaimniecības intensifikācija. Intensīvāka ekonomiska apsaimniekošana prasa paātrināt audžu rotācijas ciklu. Tas varētu samazināt bioloģiski veco koku skaitu mežā. Mežkopji to ir apzinājušies, tāpēc veikti divi līdzsvarojoši pasākumi. Mēs esam samērā lielas meža platības atstājuši ārpus saimnieciskās aprites, un, kā jau teicu – ekoloģisko koku atstāšana. Taču saglabāt bioloģisko daudzveidību simtprocentīgi tādā līmenī, kāda tā bija pirms pārsimt gadiem, laikam būs neiespējami. Skaidrs, ka šajā dzīvē būs nepieciešami kompromisi.

D.D.: Mums savā saimnieciskajā darbībā ir svarīgi saprast to telpiskumu, kas būtu optimāls, lai visi šie elementi, tostarp bioloģiskie, tostarp ainavu, mežā saglabātos. Bioloģisko daudzveidību var mērīt kvalitatīvi un var mērīt kvantitatīvi. Meža ekologi vai zaļi domājošie ne vienmēr paši īsti apzinās, par ko runā. Skaidrs, ka pēc koku nociršanas kailcirtē ekoloģiskā daudzveidība uz pāris gadiem palielinās. Pēc tam krītas. Turklāt, runājot par šīm lietām, aizmirstam, ka mežs visu laiku attīstās. Mainās. Tā ir dinamika, tā nav statika. Koks aug un sabrūk. Citi nāk vietā. Notiek sugu maiņa.

A.B.: Un mežu īpašnieki ir kļuvuši daudz apzinīgāki – pēdējo gadu dati liecina, ka ik gadus atjaunojam apmēram tikpat mežu, cik nocērtam kailcirtēs.

D.D.: Par atjaunošanu runājot, jāņem vērā tāda nianse kā sugu izvēle. Privātos mežos atjaunošana notiek pārsvarā dabiskā veidā. Iepriekšējos gados pat ar nokavētiem termiņiem. Problēma ir tā, ka privātajos mežos skuju koku audzes no atjaunotajām veido tikai 30%. Valsts mežos – 70%. Un, ja skatāmies uz tirgus konjunktūru un to, kāda tā bijusi vismaz pēdējos 100-150 gadus, tad redzam, ka skuju koki ir pieprasītāki par lapu kokiem. Tas nozīmē, ka mums jāpievērš uzmanība tam, lai meži tiek atjaunoti ar saimnieciski vērtīgākām koku sugām. Ir pieejamas arī Eiropas struktūrfondu atbalsta naudas, kas domātas tieši meža ekonomiskās vērtības paaugstināšanai.

Ja saimniekosim pārdomātāk, tad mums ir liels meža ekonomiskās vērtības paaugstināšanas potenciāls. Esam aprēķinājuši, ka, mērķtiecīgi saimniekojot, iespējams tuvāko 80 gadu laikā palielināt meža vērtību trīs reizes.

Šobrīd mūsu vidē par šā perioda pagarināšanu diskusiju faktiski nav. Jo visi saprata, ka resursi tika izdalīti papildus uz iepriekšējo gadu neizmantotās tāmes rēķina. Faktiski mums joprojām ir diezgan liels pieaugušo un pāraugušo audžu īpatsvars. Saskaņā ar Silavas datiem: ja mums kopkrājums ir 630 miljoni kubikmetru, tad šobrīd to audžu, kuras ir sasniegušas galvenās cirtes vecumu, krājums ir 215 miljoni kubikmetru. Trešā daļa. Katru gadu mēs Latvijā cērtam 12-13 miljonus kubikmetru.

Taču jāpiebilst, ka šajā skaitlī ir salīdzinoši liels īpatsvars kopšanas cirtēm pret šobrīd izpildīto. Respektīvi, nākotnes mežsaimniecības efektivitātes atslēga ir – vairāk veikt kopšanas cirtes. Otra problēma ir tā, ka mums izveidojusies liela pieaugušo un pāraugušo baltalkšņu un apšu krāja. Saskaņā ar mūsu aprēķiniem – līdz 60 miljoniem kubikmetru. Šī koksne šobrīd tirgū ir maz pieprasīta. Vai nemaz. Šīs audzes atrodas uz zemes, kas tās īpašniekam rada zaudējumus.

J.I.: Puse no apšu audzēm, kas pieaugušas un pāraugušas, šobrīd nevienam nav vajadzīgas. Turklāt apšu audzes samērā ātri pārņem trupe un līdz ar to šo audžu vērtība strauji krītas.

Mums jāseko līdzi tam, lai nevienā brīdī nekristu meža produktivitāte. Mežsaimniecība ir bizness ar mērķi gūt ilgtermiņa peļņu no mežu zemes apsaimniekošanas. Protams, tas ietver vērtības komponentu. Līdzšinējā analīze liecina, ka mežu produktivitāte Latvijā visu laiku pieaug. Ļoti viegli ir aprēķināt produktivitāti krājas izteiksmē. Precīzi aprēķināt produktivitāti vērtības izteiksmē nav tik vienkārši. Vajadzīgi pieņēmumi. Pamatpieņēmums, no kā pašlaik vadās mežkopji, ir tas, ka arī nākotnē resnās dimensijas koksne maksās dārgāk nekā tievās dimensijas lietkoksne. Tas ir pieņēmums, kurā mēs balstām mežu politiku. Ja tas tā nav, tad, protams, bilde varētu būt citāda.

 

Avots: www.nra.lv

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *