Apaļkoku eksports no Krievijas uz Āzijas reģiona valstīm samazinās

2013.gada 1.ceturksnī neapstrādāto apaļo kokmateriālu piegādes apjomi no Krievijas uz Ķīnu gada griezumā saruka par vairāk nekā piektdaļu (21,1%), tādējādi šīs valsts tirgus daļai Krievijas koksnes eksportā samazinoties līdz 50%. Līdz ar mazākiem piegādes apjomiem uz Ķīnu šogad sarucis arī apaļkoku eksports uz Dienvidkoreju un Japānu – par attiecīgi 35,8% un 19,1%. Balstoties uz šiem datiem, analītiskā ziņu portāla ‘Lesprom Network’ sagatavotajā apskatā par apaļo kokmateriālu eksportu no Krievijas 2013.gada 1.ceturksnī izdarīts secinājums, ka Krievija savas pozīcijas koksnes tirgū Āzijas reģionā pakāpeniski sāk zaudēt. Tajā pašā laikā uz Somiju neapstrādāto apaļo kokmateriālu piegādes apjomi no Krievijas auguši par 96,8%. Tāpat ziņojumā atzīmēts, ka samazinājies uzņēmumu – koksnes eksportētāju skaits (gada laikā par 22%) un palielinājusies 15 lielāko piegādātāju tirgus daļa.

Kas attiecas uz cenām, šogad Krievijas koksne 1.ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu bija lētāka: ja izvestās koksnes fiziskie apjomi pieauga par 3,4%, eksporta vērtība samazinājās par 12,0%. Visaugstākā koksnes piegādes vidējā cena šajā periodā bija Japānā, savukārt viszemākā – uz Somiju piegādātās koksnes cena.

Pēdējo 7 – 8 gadu laikā Krievija savu pozīciju pasaules tirgū kā vadošā zāģbaļķu eksportētāja zaudējusi vairāku faktoru dēļ: valstī ieviešot baļķu eksportu ierobežojošu nodokli; paaugstinoties mežizstrādes un koksnes pārstrādes izmaksām; rūpniecības infrastruktūras trūkuma dēļ; strauji paaugstinoties dzelzceļa pārvadājumu izmaksām un kvalificēta darbaspēka deficīta dēļ. Lai arī zāģbaļķu eksports no Krievijas pēdējo sešu gadu laikā samazinājies par aptuveni 65%, šī koksnes resursu lielvalsts joprojām ir viens no galvenajiem pasaules mēroga spēlētājiem meža nozarē. Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) statistikas datiem, Krievija joprojām ir trešā lielākā industriālās skujkoku apaļkoksnes ražotājvalsts (116,5 milj.m3), otra lielākā pēc saražotā kopējā industriālās koksnes apjoma (153,2 milj.m3), vadošā industriālās koksnes eksportētāja (20,5 milj.m3), trešā lielākā skujkoku zāģmateriālu ražotājvalsts (29,1 milj.m3) un otra lielākā skujkoku zāģmateriālu eksportētāja (18,8 milj.m3).

Visvairāk skujkoku baļķu Krievijā tika saražots 2007.gadā – 120,1 milj.m3. Globālās finanšu krīzes ietekmē 2009.gadā šis apjoms saruka līdz 85,3 milj.m3, kam sekoja kāpums līdz 116,5 milj.m3 (+35%) 2011.gadā. Daudzi nozares dalībnieki uzskata, ka bez politiskā atbalsta meža infrastruktūras attīstībā plānotais mežizstrādes apjomu pieaugums būs krietni lēnāks. Pēdējo desmit gadu laikā mežizstrādes kopējās izmaksas Krievijā saistībā ar ceļu būves un augošajām koksnes izvešanas izmaksām palielinājušās par 100 – 150%. Salīdzinājumam – vidēji Eiropā mežizstrādes izmaksas šajā laika periodā augušas par 30 – 80%. Tieši strauji pieaugošās koksnes piegādes izmaksas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas apdraud Krievijas konkurētspēju starptautiskajā koksnes un tās izstrādājumu tirgū.

 

Raksts: “Исследование: Россия теряет рынки древесины в Азии”, Lesprom Network, publ. 15.07.2013

Avots: www.international.gc.ca

Raksts: “Russia slips from being top log exporter”, Wood Markets, 12.07.2013

Avots: http://www.workingforest.com/russia-slips-being-top-log-exporter/

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *